Uj, šis nav priekš manis, apbrīnoju jūs, ka tā spējat. Es dzīvotu vienās asarās un pārdzīvojumos. Jau tagad skumstu, ka mīļoto redzēju pēdējoreiz šodien no rīta 7.30 :D Un es neteiktu, ka man ir garlaicīga dzīve, ka neesmu pašpietiekama. Ir man gan hobiji, gan daudz darbi, kontakts ar cilvēkiem, laiks draudzenēm, gan viss pārējais, bet man nekas nespēj aizstāt to laiku, ko pavadu ar savu vīrieti. Man nelīdzētu sevis nodarbināšana. Neko neatdotu pret to laiku , ko pavadām kopā darba dienu vakaros un brīvdienās. Arī miljonus man nevajadzētu.