Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā, tāpēc atkritumu konteineri izmanto vēl padsmit dzīvokļu iemītnieku. Pa miskastēm mums te rakņājas katru dienu. Kopskaitā esmu manījusi vismaz 5 dažādus cilvēkus. Par laimi tā kā tie nav tikai mani atkritumi tad man nav tā personificēšana, ka tieši par maniem rakņājas, lai gan process pats par sevi ir pretīgs. Mums tas konteiners stāv atsevišķā telpā, tad nu šie tur durvis vaļā, kamēr veic savu darbiņu, kas rada smaku apkārtējā vidē. Neesmu tuvumā redzējusi nevienu cilvēku, kas dzīvo uz ielas, tā kā pieļauju, ka arī visi šie ir kaimiņi kādam no mana rajona. :(
Viens no šiem mistkastniekiem vāc pudeles un katru rītu pīķa stundā ar saviem 2-4 maisiem iekāpj sabiedriskajā (protams, pa zaķi) un brauc nodot. Reizēs, kad es viņu satieku sabiedriskajā, raudāt gribas. Kā jau teicu - pīķa stundā -, kas nozīmē, ka fiziski nav kur pārbāztā transportā pabīdīties. Un tā smaka ir vienkārši ārprāts. Tas cilvēks nemazgājas.
Godīgi sakot, esmu pilnīgi pret integrēšanu sabiedrībā, bet par izolēšanu, jo šī ir mentāla slimība. Visi mistkastnieki, kas rakņājas pa miskastēm manā rajonā, ir vīrieši spēka gados. Visi! Neviens neizskatās slims, neviens nav nespēcīgs darīt fizisku darbu (ņemot vērā tos maisus, ko viņi katru dienu pārnēsā, viņi jau dara fizisku darbu), tāpēc šis ir tikai dzīvesveids. Pretīgs, smirdīgs dzīvesveids.
Autores vietā es neko neteiktu droši vien, bet gan padarītu savus atkritumus vairāk pretīgus un nelietojamus, jo situācija ir vienkārši fuuuuu.