Kā man stāsitija, kad biju bēbis, gulēju ārā ratos, un runcis (mums bija resns, pelēks runcis) gulēja man pie galvas un nelāva nevienam mani aiztikt, klupa virsū, laikam biju viņa bērniņš :D
Tagad, man pašai ir runcis, kuru katagoriski atsakos kastrēt, man viņš loti tirigs un kārtigs, iet pats regulāri dušā, un ja būs iespējams nokārtosies sēžot uz kastites malas, lai nedod Dievs nav jāsmērē ķepiņas, jo tad atkal jāmaršē uz dušu! :D Čuč man blakus zem segas. (Manam draugam, ar kuru dzivoju kopā ari ir kaķis, un ari tas čuč pie mums zem segas, tad nu četratā dalam vienu gultu :) ). Protams, uznāk šad, tad melnie, un tad skrien pa māju, kā negudrs, un lēkā kā mazs ķengurēns, bet kopumā ņemot perfekts kaķis.
P.S. atvedām mājās no laukiem, bezšķirnes kaķis.