Sveiki visām, ir pienācis tāds brīdis, kad nezinu, ko darīt.
Man ir 19, drīz paliks 20. Studēju, un visu laiku piestrādāju tēva uzņēmumā.
Pirms 3 dienām pirms darba no rīta ar mammu sanāca kaut kas līdzīgs strīdam, viņa man lika atdod vienu lietu(tā ir mana) - solīju jau pirms mēneša. Es skaidri pateicu - nē, iedošu pēc nedēļas, vēl kaut kas jāizdara. Mamma sāka kliegt, sapratu, ka labāk doties prom - piecēlos no brokastu galda un gāju prom, un uz manīm sāka bļaut arī tēvs ar tekstiem kā es varu ignorēt mammu, ko es iedomājos ( pretim neko neteicu) un tālāk sekoja- tu esi atlaista, tāda zanuda man darbā nav vajadzīga, atradīšu citu, likšu sludinājumu, vari tur vairāk nerādīties, nožēlosi ja spersi savu kāju. Aizskrēju uz savu istabu un raudāju. Visu dienu pavadīju savā istabā, vakarā meiģināju iet ar mammu runāt - neveiksmīgi. Nākamjā dienā no rīta pamodos, atkal asaras acīs, jo nojautu, ka trakākais tikai sekos. Pēc 3h zvans no mammas - ja neiesi rakstīt atlūgumu, tad smagi nožēlosi, uz darbu neej bez iemesla, es atbildēju, ka tēvs taču mani atlaida un tādos gadījumos man atlūgums jāraksta nav, tad viņa jautāja vai taisos te dzīvot uz viņu rēķina es teicu ka atradīšu darbu. Nākamā dienā atkal zvans ap 11 - ja tūlīt pat neieradīsies darbā, tad tavas mantas būs izmestas pa logu, teicu, ka izvākšu vsas un iešu citur( es diemžēl nespēju ierasties darbā, jo mājās tēvs mani ignorē, un ne reizi vien ir izlamājis visu priekšā( bieži vien es neesmu iesaistīta pat tur), tāpēc bija bail, ka neatkārtojas tas pats). Teicu ka meklēšu citu darbu - mamma paziņoja ka iznīcinās mani, zvanīs visur un teiks cik es slikta darbiniece esmu bijusi. Pēc stundas man atnāk sms ar cenām, kas man jāmaksā dzīvojot šeit - 100 eur īre, 1/3 komunālie, un ēst jāpērk vai nu pašia vai 1/3 no ēšanas naudas jāpiemet un 1/2 komunālie - jo es visvairāk tērejot elektrību un h2o. Loģiski, ka bez darba nevaru atļauties, pat ar darbu ne - mana alga bija 250 eur mēnesī ( pelnu vidēji 2-3x nekā jebkurš cits darbinieks). Praktiski tagad mani met no mājas arā, jo liekēdis nav vajadzīgs, pirmdien atkal brauc uz ārzemēm prom un tad atslēga būs jāatdod.
Vienīgais variants ir pārcelties uz drauga vecāku māju, bet viņš no ārzemēm atpkaļ būs tikai pēc vairāk kā nedēļas un man kauns viņa vecākiem teikt kas par lietu.
Vispār ļoti pārdzivoju, Jo šis bija mans vienīgais darbs ( nedēļu pirms man palika 18 gadi vecāki pateica, ka nedos vairāk ne kapeiku, ka ir jāmeklē darbs vai jāstrādā pie tēva).
Tātad no vecākiem naudu neņemu jeb man nedod, pirms gada netiku augstskolā budžetā - tētis samaksāja. Šorīt no rīta viņi to uzzināja - mamma teica, tev tēvs par augstskolu maksāja un vēl algu, kā tev nav kauna tagad šādi rīkoties. Bet es uzskatu, ka mana rīcība nebijatik traka..
Praktiski darbā esmu bijusi priekšzīmīga, tāpēc nesaprotu kāpēc tēvs jauca darba ar ģimenes lietām...
Pašlaik nezinu, ko lai dara. Varbūt kādi ieteikumi?