kāpēc neviens negrib palīdzēt nevainīgam, nepieredzējušam čalim?

Nesen izglābu mazā upē iekritušu sienāzi, jo negribēju, lai viņu apēd kāda zivs.

vismaz pasmējos :D

Par ko tieši tu smejies, Le Moulin?

Par dzīves paradoksu.

Mums nevainīgajiem gan iet bēdīgi

Tā vietā, lai uzrakstītu mums vēstulītes, šīs mūs apvaino. Nesaprotu.

Es ar viņas nesaprotu, vai tad tik žēl iedot, kāds gabals vai viņām atkritīs no tā

Nevis atkritīs, bet izļurkāsies.

Ja nopietni, nu ne visas tā var - bladāc un gultā ar svešu vīrieti. Tīri psihologiski, es nevarētu. Neiet runa par to, ka bez mūža mīlas ni un ni, drīzāk par to, ka tomēr emocionāla saite ir nepieciešama, tā tomēr ir mīlēšanās, nevis pliks, fizioloģisks akts.

Es arī esmu nevainīga, bet es to neuzskatu par problēmu un neraudu šajā lapā, jo tas arī problēmu neatrisinātu, bet visdrīzāk sevi padarītu par apsmieklu!

sievietes bieži satiekas ar kkādiem lohiem, bet tādi brīvi un forši vīrieši kā es vai tu esam brīvi.

hmmm, šis gan man drusku atgādināja kaut ko no Elliot Rodgers manifesta ... ... ... :/
Tiesa, kas to lai zina, vai šī foruma troļļiem pašvērtējums nav vēl neadekvātāks nekā tam psihiski slimajam puisim.