iepazīstināšana

Es arī visu atstātu likteņa ziņā. Vislabāk saskrieties uz ielas. Tā kā nav zināms, vai abas puses sapratīsies, tad tādi izbraukumi un speciāli taisīti tusi var pārvērsties par drausmīgu un neērtu izgāšanos, ja abas puses nesapratīsies vai sāks kašķēties.
Ne jau visiem ir ideālais variants - satikās un tagad dūdo abas mātes kā māsiņas, tēvi kā brāļi utt.

Attiecībā uz mani - nav tikušies un pagaidām arī neplānojam tikšanos rīkot, ja vien liktenis nepiespēlēs tikšanos uz ielas.

Manā gadījumā maza pilsēta - visi viens otru apmēram zina jau tā pat vien. Tā kā drauga mamma strādā publiskajā sektorā, tad nu kaut kā tā ir sanācis ka abas mammas pamazām iepazinās.

Vēlāk drauga ģimenē notika smqgs nelaimes gadījums un mana mamma tajā ļoti atbalstīja drauga ģimeni - gan finansiāli, gan morāli. Tas satuvināja ģiemenes vēl vairāk. Tagad mammas savā starpā šad tad satiekas uz kafiju vai vīna glāzi.

Tās kuras ir iepazīstinājušas (vai vecāki paši netīšām iepazinušies)..jūs neaizdomājaties, kā būs gadījumā, ja jūsu attiecības ar draugu pajuks..jums nešķiet, ka būs pārāk daudz iesaistīto personu?

šis gan vairāk attiecas uz tām, kuras vnk dzīvo kopā (nav precētas, bērnu kopīgu nav)

Tās kuras ir iepazīstinājušas (vai vecāki paši netīšām iepazinušies)..jūs neaizdomājaties, kā būs gadījumā, ja jūsu attiecības ar draugu pajuks..jums nešķiet, ka būs pārāk daudz iesaistīto personu?

Kādā ziņā - pārāk daudz iesaistīto personu?
Mana mamma bija iepazīstināta ar bijušā ģimeni. Kad izšķīrāmies, kopš tā brīža ne es ar tiem cilvēkiem kontaktējos, ne arī viņa. Viss beidzās līdz ar attiecībām...vnk pagātne.
Ja izjuktu šīs attiecības..nu...mēs katrs vienkārši aizietu savu ceļu...

Mūsu vecāki iepazinās tikai kāzās :)

nu mana pieredze rāda, ka ne vienmēr viss tā vienkārši beidzas.. man vēl pēc šķiršanās bijušā drauga māte zvanīja pus gadu... plānoja visādus veidus, kā mūs sabīdīt atpakaļ!
tas bija murgs..

Mana mamma teica, lai tik mana dzīvesbiedra tēvs viņai acīs parādās, pateiks visu, ko domā.
Nav jēgas iepazīstināt :D

Tētis jau pirms iepazinās ar manu mammu zināja mana drauga vecākus. Mamma vēl līdz šim nav izrādījusi interesi iepazīties, viņai neliekas, ka nav jēga iepazīties, jo varu taču atrast vēl citu utt.. (eh, nepatīk mammai mans vīrietis :D )

Tās kuras ir iepazīstinājušas (vai vecāki paši netīšām iepazinušies)..jūs neaizdomājaties, kā būs gadījumā, ja jūsu attiecības ar draugu pajuks..jums nešķiet, ka būs pārāk daudz iesaistīto personu?

Nesapratu par tām iesaistītajām personām.. Iepazīstas ne tikai ģimenes, bet arī draugi. Ko tad?! :D Bijušā drauga mamma ir manai mammai kolēģe. Nu neko - izšķīrāmies un viss ritēja savu gaitu. Nekad neesmu čupojusies ar drauga mammām vai mammas savā starpā. Ir draudzīgas attiecības un tas arī viss.

Mūsu ģimenes bija pazīstamas jau pirms mūsu attiecībām, tikai neuzturēja kontaktus un īsti nečupojās, tikai apsveicināšanās līmenī. Tagad mammas kopā ierauj pa viskija glāzītei un aprunā mūs abus :D

Mamma ar drauga vecākiem ir sapazīstināta. Kopīgi svinējām Jauno gadu. Viss pagāja labi. Ik pa laikam apvaicājas kā iet vieniem vai otriem.
Ar tēti ir pazīstams tikai drauga tēvs (pat man draugs vēl nav iepazinies), jo vajadzēja kārtot darīšanas.

Nekā slikta sapazīstināšanā neredzu. Gribu arī pamazām drauga lielo ģimeni iepazīstināt ar manējo.

Gan man, gan viņam svētki tiek svinēti lielā ģimenes pulkā un man patiktos, ja vienā brīdī arī mūsu ģimenes sāktu svinēt kopā svētkus. Nav uzreiz par draugiem vai čomiem jātaisās, bet ir patikami, ka vecāki var papļāpāt par dažādām tēmām un ir iespējams uz svētkiem viņus aicināt pie viena galda.

Jāpiebilst, ka mammar viņa vecākiem tika iepazīstināta diezgan drīz pēc mūsu kopābūšanas. Abi uzskatījām, ka tā vajag.

Mums abiem bija ļoti svarīgi, lai vecāki savā starpā būtu pazīstami, tāpēc, ja nemaldos, viņi tika iepazīstināti, kad bijām kopā nepilnu gadu. Uztur ļoti labas attiecības, reizēm rīko kopīgus tusiņus, esam visi kopā svinējuši dažādus pasākumus. Man ļoti patīk tā lielā, saliedētā ģimenes sajūta.. nespētu iedomāties, ka varētu būt citādāk.

Vairs neatceros, kā tieši, bet, manuprāt, mūsu abu vecāki iepazinās neilgi pēc tam, kad vīrietis mani bildināja. Tās attiecības starp viņiem ir tādas neitrālas, laikam nav gribējuši arī tā dikti satuvināties, ņemot vērā, cik vētraini mums abiem tajās attiecībās ir gājis. Tēvi saprotas labi, ir kaut kādas veču lietas, par ko runāt, mammas-nu tā...Jūtu, ka vīrieša mamma no manējās distancējās, viņai viņa laikam par ekspresīvu, skaļu, nu nav nekāds brīnums-man pašai visai bieži šķiet, ka man ar viņu vienā telpā nepietiek telpas un gaisa :D

Man šis izpalika,jo draugs ir bārenis. Bet draugu ar saviem vecākiem iepazīstināju pēc pusgada.

Iepazinās pēc mūsu 2 gadu ilgās kopdzīves - meitas gada jubilejā.
Daļa bija jau pazīstami.