Kā jūs bērnībā domājāt?

Domāju, ka ir 3 dzimumi - sievietes, vīrieši un bērni :D :D

Man šķita, kad cilvēks pieaug, tad viņam parādās tāda spēja lasīt bērnu domas. Tāpēc vienmēr domāju, ka mamma zina, ko es domāju. Un kad pieaugšu, arī es varēšu lasīt domas.

Man likās, ka pieaugušajiem nav vecāku. Pat atceros, cik šokēta biju, kad bērnudārzā dzirdēju auklīti sakām, ka viņa brauks apciemot mammu, vēl skrēju pie viņas un jautāju, kā tas var būt, ka viņai vēl ir mamma. Un savus tēta un mammas vecākus uzskatīju tikai par omītēm un opīšiem, it kā viņiem nebūtu nekāda sakara ar manu mammu un tēti, vienkārši tie cilvēki bija iedalīti, tāpat kā pārējie radinieki.

Domāju, ka bučojas ar mēli tikai ārzemēs :D

Domāju,ka vajag 3X seksot,lai piedzimtu bērns, tad ar draudzenēm šauminājāmies cik kuras mammai ir bijis sekss, tas likās tik pretīgi :-D
Domāju,ka visas bučas ir kaut kā samontētas, jo nevar taču bučoties pa īstam, tas taču ir pretīgi.
Biju saskatījusies OB tamponu reklāmas, spēru māsai tamponus, un plaukstā liku, jo gaidīju,kad atvērsies tas tampons kā zieds :-D A nekā, kāds bija, tad palika :-D Tad nu es meģināju visu paku pēc kārtas :-D

Es domāju, ka bērni dzimst tikai precētiem pāriem un tas viss pasākums, kad sieviete paliek stāvoklī, notiek kaut kā no laulības gredzena. Tipa mistika. :D

Man likaas, ka cirka dziivnieki ir dziivnieku maskaas sageerbusies cilveeki, taadeelj, es visiem staastiiju, ka tad kad es izaugsu liela, es straadaasu cirkaa par laaci. :D Diemzeel sis sapnis taa arii nepiepildijaas. :D

Biju saskatījusies OB tamponu reklāmas, spēru māsai tamponus, un plaukstā liku, jo gaidīju,kad atvērsies tas tampons kā zieds A nekā, kāds bija, tad palika

Ak dievs! :D :D

Es domāju,ka paketes ir domātas,lai tajās čurātu. :D

Kad biju maza,likās,ka tas ir tik reāli,ka būšu tik populāra kā Britnija Spīrsa,tapēc vienmēr,kad spēlējos ar mantiņām stādījos priekšā ar savu skatuves vārdu un sāku dziedāt :D
Arī pa sētas taciņu gāju kā modele un dziedāju kaķiem un suņiem :D
Man arī likās,ka man ir kādas neatklātas maģiskas spējas.

Vienreiz neatpazinu, ka mamma pārģērbusies par Z-svētku vecīti :D Liekie piebilst, ka pret šo "vecīti" izturējos kautrīgi un noraidoši :D

Man likās, ka, piemēram, ģimene, kas ir filmā arī reālajā dzīve ir īsta ģimene :D

*Es domāju,ka nekad nepieaugšu, vienmēr būšu maza meitene, domāju,ka attiecīgi, kad cilvēks piedzimst,tad piedzimst jau tik vecs kā opis, vai 20 gadīgs cilvēks.

*Spēlēju teātri rotaļlietām un blakus nosēdināju mammu vai kādu citu pieaugušo, biju tik sarūgtināta, ka neko beigās neiedeva, ne končas ne 20 sanķus,jo ļoti centos. Izlasīju toreizejā avīze LABA vai arī MANA, ka aktrises daudz pelnot.

*Domāju, ka citam draudzenēm ir labaki vecāki,jo vakaros stāsta pasakas kā to rādīja filmās, vēl man vienmēr garšoja labāk ejot ciemos pie draudzenēm, tā pati pastete,ko mājās nekad needu, ciemos ēdu saujām.

* domāju, ka zāles pagatavot ir vienkārši,( toreiz skatījos potera pirmo filmu, kur bija tas nemirstības akmens) domāju,ka es būšu tā,kas to atklās,tapēc traukā sajaucu ūdenskrāsas dažādās krāsās, piejaucu smiltis un vel visādus sūdus,ko vien atradu dārzā, bija man nemirstības dzira.:)
* domāju un ticēju,ka aizraujošākais darbs pasaulē ir arheoloģija, viņi tak vienmēr atrod mūmijas,zeltu un visādas pazemes ejas ar zirnekļiem utt, Indiana džounsa iespaidā

Jēziņ, man bija tāpat kā unique. Es domāju, ka esmu kāda princese un, ka mani vecāki nav mani īstie vecāki.

Man ar tāpat bija. :D Tādas aizdomas radās,jo mamma ar tēti vairāk "ņēmās" ar mazo māsu. Tad likās,ka viņi nav īstie vecāki,jo tad likās,ka tā taču vecāki nedara - vienam pievērš lielāku uzmanību,otram mazāk. Bija pat viens kuriozs,kad sadarīju sūdus,lai satiktu savus bagātos vecākus(nu tos par kuriem sapņoju),kas to visu izstrebs. :D

Biju pilnā pārliecībā,ka man ir spējas. :D

Agrāk domāju,ka dzīve ir tikai sapnis un īstenībā es guļu slimnīcā un atceros visu,ko agrāk esmu piedzīvojusi. Šādas domas radās tāpēc,ka guļot,es bieži paredzēju, kas rīt no rīta notiks. :D

Domāju,ka veikala pārdevējas ir laimīgākie un reizē skopākie cilvēki pasaulē,jo viņam ir tik daudz saldumi,taču bērniem prasa naudu par tiem.

Un tā tik varētu turpināt. :D

Tik pozitīva diskusija :D

Bērnībā biju naiva un pilna ar fantāziju.
Daudz kas šeit jau minētais

* kad uzzināju, ka salavecis nepastāv, ap Ziemassvētku laiku tik un tā radās lielās cerības un ticība, ka viņš tomēr eksistē.
* domāju, ka esmu adoptēta, jo nelīdzinājos vecākiem. Pie tam to vairākkārtīgi jautāju mammai :D
*domāju, ka man ārzemēs ir attāli, bagāti radinieki. Gaidīju to brīdi, kad viņi uzradīsies un par mani sāks izrādīt intresi. Ka varēšu dzīvot ārzemēs, lielā privātmājā, ar tonnām superīgu rotaļlietu :D
* domāju, ka vecāki no manis slēpj manu dvīņu māsu. Vai, ka esmu adoptēta un kaut kur ir mani īstie vecāki un mana dvīņu māsa :D
Tas viss gan bija filmu iespaidā, jo man ļoti patika līdzīgās dvīnes un alku pēc dvīņu māsas.
* domāju, ka ūdenstornī ir ūdens.
* domāju, ka mīkstajām mantiņām ir jūtas. Kad sapsihojos un metu tās uz visām 4 debess pusēm, tad pēc tam ilgi raudāju un lūdzu piedošanu :D
*bieži iztēlojos, ka esmu slavena dziedātāja, tad nu viss, kas bija pa rokai, bija mikrafons un "uzstājos", kamēr vecāki nebija mājās.

Neatceros vairs tik labi,, bet vēl visādas muļķības domāju.

o jā..man ar bija liels sašutums, kad uzzināju ka ūdens tornī nav ūdens :D
Laikam Amuletu mazām meitenēm vajadzēja aizliegt skatīties, es ar pilnīgā nopietnībā ticēju ka man ir spējas :D
Kad dzīvojos pa laukiem pie omes, vakaros obligāti bija jāiet pie zvēriņiem un katram jāpasaka arlabunakti, jo citādāk viņi apvainosies..tā nu katrai vistai "arlabunakti.." katrai vēl vārdu biju izdomājusi :D
Domāju ka skapī kāds dzīvo.
Pilnīgā nopietnībā ticēju mammas teiktajam, ka pilnmēnesī nedrīkst ārā čurāt, jo tad mēness uzraus aiz dibena debesīs :D

Matilde- mani par to mēnesi arī biedēja,teica,ka nevarot rādīt dibenu un mēli. Vienreiz paradīju mēli un aši skrēju istabā,pēc tam priecajos,ka nenoķēra :D

Elīza,es parasti laukos negribēju pa tumsu iet uz āra tualeti, tapēc pa kluso ap stūri pačurāju un nesos iekšā kā nenormāla un tad pie sevis tāds fuuu..nenoķēra :D

domāju, ka ūdenstornī ir ūdens.

Es ilgi tā domāju :D
^Vēl atcerējos par to kā internetā skatījos "how to kiss" video, lai laicīgi sagatavotos savai pirmajai bučai :D
^Žurnālos apvilku visādas gultas, drēbes utt., kas man būs nākotnē.
^Par to arheoloģiju runājot..tas bija mans bērnības lielais sapnis - kļūt par arheologu. Es arī domāju, ka nu tik ņemšu un rakšu mūmijas ārā :D
^Katra zvaigznīte ir kāds mirušais.
^Ar mīkstajām mantiņām arī runājos un prom ejot sabučoju katru un katrai pateicu attā. Lai neapvainojas. :D
^Atceros kā tirgū gribēju nopirkt fotoaparātu par 12 santīmiem. Nopriecājos, ka nu tik pirkšu un bildēšu. Izrādās viņš maksāja 12ls. Nesapratu, kāpēc nepārdod.

Gribēju, lai mamma strādā par pārdevēju saldumu veikalā, jo tad viņa no darba varēs man nest visu, ko es vēlos, pilnīgi bez maksas. :D
Arī likās, ka mani vecāki nav mani īstie vecāki.
Vienreiz arī mamma bija pateikusi, ka salavecis vienmēr mani novēro un skatās, vai es labi uzvedos. Kopš tās reizes man bija bail iet uz tualeti vai vannā, jo likās, ka uz mani vienmēr skatās. :D
Bet pats šausmīgākais bija tas, ka biju pārliecināta, ka labi dziedu un kādreiz kļūšu par dziedātāju. Līdz izaugu un sapratu, ka noteikti tā nekad nebūs :D

^Vēl man sastāstīja, ka nedrīst skatīties putnu ligzdiņās, jo tad uz sejas sametīsies daudz vasaras raibumi. Vienu reizi paskatījos un pēc tam lūdzu piedošanu putniņiem :D