Smiekliigi atgadiijumi miegaa.

saka, ka ja tad kko pajautā tas gulošais atbild, vienreiz pajautāju, bet atbildi nesagaidīju. kāda ir šo meiģinājusi?

Reiz, nu jau laiku atpakaļ, draugs pa miegam saka
- ''es jau salasīju''
es - ''ko tu salasīji?''
viņš - ''ābolus''
es - ''priekš kam?''
viņš - ''citādi viņi uzsprāgs''

Strauji pagriezās uz otru sānu un krāca tālāk :D

Es miegā nerunāju, vismaz neviens neko nav teicis. Bieži vien ar pieri atsitos pret sienu, bet tas jau pierasts :D Draugs nesaprot, kāpēc iemiegot vienmēr noraustos.
Toties draugs gan - runā un izdveš visādas skaņas. Vienreiz viņš šausmīgi krāca, es sāku viņu bakstīt, ka man traucē, šis pagriežas pret mani, sāk čamdīt krūtis un saka - vispār galvenais ir krūtis :D :D Nākošajā rītā neatcerējās neko un laikam vēl joprojām domā, ka es meloju. Kad sākām palikt pa nakti viens pie otra, tad viņš vienreiz izkrita no manas gultas, bet nevis tā vienkārši, bet tā kā izkūleņoja un sāka bļaut - menti, menti :D

Oj, man draugs mīl runāt pa miegam. Un ļoti daudz.
Pārsvara viņš par darba tēmām runā. Stāsta man kā pareizi izkraut vai iekraut kaut ko, nolikt pareizās vietās, azpildīt lapas. Citreiz bļauj uz kolēģiem, lamā viņus. Un pa miegam rauj vaļā arī angliski vai krieviski, kaut gan ikdienā reti sanāk izmantot tās valodas.
Viennakt es pārbījos, jo domāju, ka viņš pa miegam raud, bet izrādās nē. Pielīdis man pie pašas auss un pilnā balsī smejās. Es prasu, pastastīsi man jo. Viņš lepni, nē tas ir mans joks un tikai smejās.
Vēl viņš murmina vai ņurd, tā kā dzīvnieciņš. Bet es bieži vien esmu pārsmējusies par sarunām, ko man jāklausās.

Es pati zinu, ka pa miegam arī runāju, bet bieži vien es pa ausu galam kaut ko dzirdu un tad sāku stāstīt savas domas. Pēc tam pilnīgi neko neatceros.

Bērnībā kad gulta bija pie sienas, tad esmu kārtīgi degunu atdaudzījusi, arī izkritusi pāris reizes no gultas.

Tad es veel atceros, laikaa,kad mazais ceelaas ik pa 3h augshaa, lai eestu. Kad jau bija pierasts, pieceljos, pabaroju,ielieku gultaa. Biezhi vien naktii pamodos gultaa seedeedama un itkaa shuupodama mazuli, bet mazais jau sen gultinjaa. Taa sajuuta bija diezgan baisa, jo dazhas sekundes vienmeer praataa ienaaca doma,ka mazais ir izkritis no rokaam un atrodas uz griidas vai nez kur pazudis :D

Un jaa, ar elkoni arii esmu dabuujusi - tieshi acii :D

Mari, hiperaktīva es esmu tikai naktīs aizmiegot :D Ehh.. būtu pa dienu tāda enerģija :D

Tā kā man bieži naktīs kājas rauj krampjos, internetā izlasīju, ka no tā var atbrīvoties, ja stingri nostājās uz abām kājām. Tad nu bieži vien naktīs izkāpju no gultas, pastāvu kādu pusminūti, kamēr atlaiž krampis, un eju gulēt tālāk. :D

krāsa, mans visu laiku runā, bet kaut kādā nesakarīgā valodā. Esmu mēģinājusi ar viņu runāt un kaut ko jautāt, bet neko vairāk kā -m? mhm! jā un nē neesmu dzirdējusi.

Darla, tagad man par tevi ir priekštats,ka esi hiperaktīvs cilvēks, kas pat naktī nevar mierīgi nogulēt. :D

Vispār šausmīgi, nu kā tā var sevi traumēt

Diez gan elementāri - vīra mājā, kur gulta ir pie sienas, vīrs speciālu bērnu matraci pirka, lai es pa traku nesatraumējos pret sienu sitoties. Dzīvoklī gulta nav pie sienas, bet vīrs vidēji reizi mēnesī ieceļ mani atpakaļ! Ieceļ, jo pati parasti izkrītot nepamostos :D

aizvakar no rīta gandrīz no gultas izvēlos, bijām pie drauga sencīšiem, pie viņiem vēl mana krustmeitiņa, tā nu gulējām sencīšu gultā ne tur kur parasti un no rīta jutu, ka slīdu no gultas laukā, nez kapēc tā, jo guta pietiekami liela.
draugs reizēm pa naktīm runā, saka, ka ja tad kko pajautā tas gulošais atbild, vienreiz pajautāju, bet atbildi nesagaidīju. kāda ir šo meiģinājusi?

Parasti cilvēkiem ir tā "krītošā" sajūta, visiem normāli, vienreiz bija tā sajūta un no gultas ārā, traki sasitos, uz galvas puns bija, ilgi mocijos sāpēs.

Es arī bieži galvu pret sienu atsitu, jo domāju, ka guļu ārmalā, bet man patīk pie sienas. Tad es ar tādu ritīgu švunku triecos uz iekšmalu, bet izrādās, ka sienā.

:D :D :D
Vispār šausmīgi, nu kā tā var sevi traumēt :D

Es arī bieži galvu pret sienu atsitu, jo domāju, ka guļu ārmalā, bet man patīk pie sienas. Tad es ar tādu ritīgu švunku triecos uz iekšmalu, bet izrādās, ka sienā.

Man jau tikai atstāsta, ko esmu darījusi pa miegam. Bet vienu reizi pati izbaudīju to, ka sev pa nakti biju pa aci kārtīgi iebliezusi. Mājās neviena cita tad nebija, tā kā labi zinu, ka tā biju es, kas sev pa aci iesita :D No rīta tā sāpēja, ka līdz nākamai dienai nevarēju pieķerties pie acs. Ar mani ir interesanti gulēt, jo murminu katru nakti un diez gan skaidri, kā arī izdvešu skaņas, kas līdzīgas seksam. Ej nu saproti, kāpēc nevaru pa nakti smuki un mierīgi gulēt.

ja man kāds kaut ko agri no rīta saka, es pamostoties atbildu kaut ko, ko pat neatceros, ka būtu teikusi

Šitas man arī ir - varu pa miegam pat uz telefona zvaniem atbildēt, labākais, ka atbildu pilnīgi loģiski un pa tēmu, bet pati nemaz to neatceros. Draugi parasti pēc agrajiem rīta vai vēlajiem nakts zvaniem atsūta sms ar atgādinājumu par to, kam esmu piekritusi. :D

kad mācijos skolā, majturībā vajadzēja izšūstīt, pirms guletiešanas šuvu, un tad naktī pamodos aizgaju pie tēta un prasiju - teti iedod tapetes man vajag izšūstīt!!! tetis - kadas tapetes? ej gulēt, es - staveju un sāku raudat, teicu ka viņam vnk žel tapešu! :D tad pagriezos un aizgāju tālak gulēt :D 

Tā kā es vienmēr guļu pie sienas, ir gadījies nakts vidū pamosties no tā, ka ar pieri atsitos pret sienu.

Man tā arī ir gadijies, bet es tajā naktī pārmaiņas pēc gulēju pie sienas. Un pamodos no tā ,ka pussēdus esmu bliezusi galvu sienā. Jēziņ, zvaigznītes vien pašķīda , pēc tam kādu laiku sāpēja galva. :D

Es arī parasti bakstu vīru,lai beidz krākt un tad viņš man atbild neloģiskas lietas, ka iešot uz Munameģi gulēt,ja jau man traucē un vēl visādus jocīgus tekstus.

Vienreiz aizbraucu ciemos, naktī pamodos, slēdzot vaļā tās mājas saimnieces skapi, jo domāju, ka eju uz tualeti. Neviens to neuzzināja, bet tik un tā neērti, ka esmu mēģinājusi atslēgt skapi, kas tomēr ir cilvēka privātā zona.

Tas gan laikam ir vienīgais gadījums, neko citu tādu īpašu neatceros, bet bieži ir tā, ka ja man kāds kaut ko agri no rīta saka, es pamostoties atbildu kaut ko, ko pat neatceros, ka būtu teikusi. Vēl nesen draugs dienas vidū zvanīja un prasīja, kāpēc es no rīta kliedzu uz viņu. Es viņam vēl lielākā izbrīnā prasīju, vai tiešām esmu kliegusi un par ko, jo pati neatceros neko tādu, kaut arī biju pamodusies. Tāpēc vienmēr saku, lai man nestāsta neko svarīgu no rītiem, tāpat neatcerēšos.

Tad kad es biju tikko atgriezusies no Francijas, kur pārsvarā ar citiem sarunājos angiski pēc tam diezgan bieži kaut ko atbildēju aiz pieraduma angliski. Tad nu vienu reizi draugs mani modināja no rīta un atbildēju viņam kaut ko angliski.