Kur jūs rodat enerģiju paspēt visu?

kaadaa sakaraa tev jaaapmaksaa vina reekjini?

te jau visdrízák izskatás péc vnk neapmierinátíbas ar dzívi - draugs neko nemaksá, visi rékjini uz tava kakla, draugs tik pukst par tavu celulítu... kad dzívé viss labi, tad arí energijas ir pietiekami visam

kaadaa sakaraa tev jaaapmaksaa vina reekjini?

stiprais_dzimums

Mēs dzīvojam kopā.

Tev nav jāapmaksā nekādi viņa rēķini, kas tas par stulbumu.. :D

ko? :D Tu pati saproti peec kaadas lupatas tu izklausies? Esi ar chali kopaa tikai taapeec, ka citu neatradiisi, un tev jaamaksaa reekjini, jo "mees dziivojam kopaa"?

Pamet viņu!

Kā gūstu? Hmm.. :D nezinu, man vienkārši ir kaut kāds iekšējais dzinulis un spēcīga motivācija panākt un sasniegt augstāko punktu, ko varu!
Esmu jauna, bet nekautrēšos teikt - ambicioza! ;) man ir nieka 18, mācos pro-vidusskolā un paralēli strādāju, strādāju tā, ka nedēļā aiziet virsstundas - virs 50 hrs, prasīsiet- kā? ļoti vienkārši, ja tu kaut ko gribi un tev vajag naudu, tu mazāk pagulēsi un ātri vien tiksi pie kārotā, jo sākumā motivācija strādāšanai bija - gribu dabūt kaut kādu pieredzi, lai varu nākotnē startēt uz jaunām vietām kā cilvēks ar pieredzi, un otra motivācija - sava nauda!
Tagad , tikko praktiski skola beigusies, esmu iestājusies autoskolā - nu, ko, līdz septembrim tiesības kabatā un aidā, varēšu arī šoferēt, kad to vajadzēs! Protams, paralēli, turpinu strādāt un ballēties līdz rīta gaismai, satikt savus foršos un dārgos, pavadīt forši laiku un izjust vasaru! Jā, neguļu naktis, šonedēļ no 7 gulētas vien 2,5 :D Norakstu šo visu uz jaunības maksimālismu.. protams, lai arī nākamgad mani gaida daudz eksāmenu un skolas finišs tuvojas, es turpināšu savienot visu un stāties uz savām kājām! Man, ja godīgi, par sevi ir gandarījums, ka varu visu savienot - skolu, tuvus cilvēkus, darbu un vēl kursus tīri priekš sevis papildus izglītošanas.. neesmu tā miera mika, kas sēž uz vietas un gaida brīnumus, ja arī man kaut kas nepatīk - momentā mēģinu darīt no savas puses visu iespējamo, lai nepatīkamo novērstu! mans trumpis ir tieši tas - rīkojos, ne runāju!
Autores gadījumā redzu divas problēmas - tavu zelta gabaliņu un to, ka pašvērtējums tev ir nekāds, meitene! Es neieteikšu uzreiz to čali pasūtīt, bet varbūt izrunāties un dot mājienus par to, ka arī viņam būtu jāmeklē peļņas avoti, man būtu kauns uz otra rēķina pavisam dzīvot. Ja šī lieta nemainās, tad viņš apzināti uz tava kakla sēž.. un tev tādu vajag? Nē. Ticu, ka, ja šis cilvēks nebūtu tavā dzīvē, tev viss būtu skaistāk, jo - tā nauda, kas nāk par čaļa izdevumiem, varētu aiziet tevis palutināšanai, ko, manuprāt, ikdienā pat ļoti vajag, lai dzīvotu ar sevi saskaņā, un tad, kad sevi palutināsi un tapsi priecīgāka, arī cilvēki apkārt to jutīs un vairāk pievilksies tev.. pozitīvi cilvēki ir riktīgi magnēti, tādiem cilvēkiem draugu utt netrūkst, gan jau arī viss pārējais pēctam daudz maz dzīvē nokārtotos.. nesaku, ka čalis ir vienīgā problēma, bet tev būtu jāapzinās, ka tā ir VIENA NO.. un diezgan ietekmējoša! var jau lasīt, padomāt, aizmirst un neko nemainīt, tikai pēc kāda laiciņa negribētos lasīt diskusiju, ka, pieņemsim, jums ir ģimenes pieaugums, vīriņš nostāju nav mainījis un katru dienu zāģē, cik ārprātīgs celulīts radies!
drošivien pārspīlēju.. bet ceru, ka liks aizdomāties :)

Bet salonā es, piemēram, gūstu arī enerģiju - tādu prieku - vienmēr pēc salona apmeklēšanas tāda pacilāta esmu.

Es ar sportu diemžēl vairāk nenodarbojos, bet drīzumā atsākšu. Sports dod enerģiju ļoti. Un jo vairāk dari, jo vairāk tev visam kam atliek laika. Es strādāju, katru dienu (8h, citreiz iekrīt 12h) ,pagatavoju ēdienu, satīru visu, un vēl sanāk laiks saloniem, iepriekš arī treniņiem 4x nedēļā. Tagad nesportoju un esmu palikusi tāda lēnīgāka, un biežāk gribas slinkot un neko nedarīt.

Esmu gan vīrietis, bet varu atbildēt par sevi. Strādāju 2 uzņēmumos, vienā no tiem ir konkrēts amats, otrā, kurš ir krietni mazāks, aizpildu 3 cilvēku darbu. Par cik nozare viena un abas firmas saistītas, nav jālauza galva par šo to, bet tāpat - laika, principā, nav. Iztieku ar +/- 3-4 stundu miegu, strādāju bez brīvdienām. Viss, kur atslēdzos ir sports, bet dotajā sezonā laika paliek maz arī tam.
Kāpēc? Savā laikā nebija variantu, pat pret paša gribu nācās meklēt iespējas pelnīt vairāk, lai risinātu tuvu cilvēku problēmas un nenonāktu vēl lielākās. Nekad nevari paredzēt, kas dzīvē notiks. Daudz tika upurēts, daudz zaudēts. Dotajā brīdī dzīvē ir posms, kad pirmoreiz jūtu vēlmi to visu mainīt, jo mani nekas vairs nespiež un gribu pievērsties vairāk kam citam.
Ko darīt, lai izturētu? Man palīdzēja tas, ka esmu ļoti paškritisks un uzskatu, ka vienmēr varu labāk. Tas automātiski dod pašmotivāciju nečīkstēt un darīt. Protams, milzīgs stimuls bija tas, ka nevēlējos kopā ar tuviniekiem palikt uz ielas vai vēl ļaunāk. Tāpat, liels bonuss ir tas, ka seko līdzi veselīgam dzīvesveidam. Par cik ir smags miega trūkums, cenšos rūpēties par visu pārējo - uzturvielām, fiziskajām aktivitātēm u.c.
Uzskatu, ka ja ir mērķis, tad būs arī motivācija darīt. Galvenais mērķus uzstādīt reālistiskus un sasniedzamus. Tiem jābūt arī konkrētiem.

D.V. perfekts ieraksts, lakoniski un reālistiski. + vismaz man motivējoši.

Ar miega trūkumu nav ko lepoties, ilgtermiņā sabeigsiet veselību, bet nu YOLO! :D

Es nestrādāju, dēļ noslogotības, bet mācos.
Sanāk mācīties visas dienas nedēļa. Lekcijas un pārbaudījumi notiek darba dienas. Reti tad redzu ģimeni un draugus.
Mācos es medicīnas fakultātē. Dažkārt sanāca 5 kafijas sadzerties , lai izturētu vakarus, pie grāmatas, jo pēc lekcijām nācu 20:00, lielākoties, 1h pagulēju, un laidu līdz 03:00 vai ilgāk, atkarībā cikos bija nākamajā rītā jāceļās. Ilgtermiņā tas nav risinājums, bet esmu cilvēks , kas par mērķiem iet uz pilnu banku. Man nav bremžu, jo citi cilvēki, kas nespēj , (piemēram, slimi fiziski vai garīgi, ir nācies saskarties) tiem gribasspēks ir vairāk, nekā varēšanas iespējas.
Ir palicis atmiņā, ka viņi ir apskauduši mani ar to, ka esmu vesela , varu staigāt , runāt, domāt loģiski un vēl palīdzēt, kā arī man tiek dots.
Sestdienas un Svētdienas pavadīju pie konspektēšanas, pašas materiālu gatavošanas, lai atvieglotu sev vieglāk apgūt jauno vielu. Kā jau zināms, mūsdienu izglītībā esi kā zivs ūdenī, dažreiz ir tik daudz materiālu ,dažādību, ka nevaru saprast , kur labāk smeties.
Kā arī dažkārt nepalīdz jau uzrakstītie materiāli, jo tie ir novecojuši , dzimtā valodā, ka nākas pavadīt 2h lasot ārzemju literatūru ,lai saprastu vairāk.
Mans veiksmes avots?
1. Ģimene un mani dārgie cilvēki - emocījas,atbalsts, mīlestība, uzticība, sapratne, ko tie man davā ir man pats svarīgākais avots. Neskatoties uz to ,ka esmu no cilvēkiem ,kas daudz dod pretī, neatskatoties vai man atmaksājas, daudz esmu uzupurējusies.
2. Veselīgs dzīves veids + Hobiji = Vasaras sezonas, cik sanāk laika eju lādēties arā Tenisa kortos, vai arī pludmalē , jūra baudīt viļņus.
Ziema atkal vairāk sporta zāle un attiecīgie sporta veidi : snovošana.
(Es nespēju nostāvēt uz vietas, man visu laiku gribas , kaut ko darīt.)
3. Ārpus studijām daudz lasu un komunicēju ar dažādu nozaru paziņām. Patīk smelties ko jaunu , kā arī to vēlāk analizēt.
Vēl ir daudzi citi faktori, bet tie ,lai paliek pie manis , šoreiz :)

Es strādāju vismaz 8h darba dienu, ziemā man ir dejošana un protams vēl visādas muzicēšanas aktivitātes. Vasarā saņemos iet uz treniņiem 2x nedēļā lai būtu fiziskas aktivitātes. Ir jau itkā nogurums un reizēm pēc darba tikai atnāku mājās, paēdu un gulēt. Bet ja nesaņemas kaut ko padarīt, tad vēl lielāks besis un nogurums. Tāpēc daru visu ko. Lai nav garlaicīgi un sēnīgi :)

Es jūtos izsmelta un nogurusi. Bet tā kā maksā ok, tad e snevaru atļauties šobrīd strādāt ko vieglāku un mazāk stresainu, jo es galvenokārt maksāju par visiem manis un drauga izdevumiem - dzīvoklis, komunālie, rēķini, u.t.t. Vakar samaksāju visus rēķinus un šodien man kontā vairs nav naudas...

Sākumā gribēju rakstīt, ka jo vairāk dari, jo vairāk vari izdarīt, bet.. tad ieraudzīju šo komentātu un vēl palasīju par to tavu draugu.. Draugs kkāds kretīns un tev dzīvē trūkst pozitīvā, tapēc arī gruzies un nekam nav spēka.

Bante - nevietā. kurš šeit ar to lepojas? pieņemsim, es tikai konstatēju faktu, cik traki var būt, bet tā nav ikdiena.. un noteikti ne lepnums. jebkurš grib tās 8 h gulēt,pat vairāk, bet nesanāk. un lai dzīvē uz priekšu tiktu tik, cik pats vēlies, ir jāupurē daudz un viena no tām lietām neizbēgami ir miegs, ilgtermiņā neatbalstu, bet, sākumā to deficītu kaut cik var un vajag pieciest,jo nekas nenāk viegli!

Piekritīšu tam, ka, jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt.
Bija laiks, kad gāju uz lekcijām, darbu, autoskolu un sporta zāli. Likās, ka varu vēl. Kad aizgāju no darba un mēnesi paliku mājās es tā palaidos, nekur negāju, jo likās, ka nav ne spēka, ne laika. Tagad pamazām sāku ieviest vecos paradumus :)

PASIONELLE - viss ir tieši vietā, ar sevis nodzīšanu neviens nelepojās.

Bante - ja tā sevis nodzīšana pašam cilvēkam nes labumu, kāpēc gan par sevi nepriecāties? Es sevi nodzenu, bet jūtu, ka tas nav veltīgi un redzu, ka tas man daudz dod, tātad laiku lieki netērēju.. Es pat nesauktu to par lepošanos, drīzāk gandarījums, cik daudz kam vari iziet cauri un tomēr ar smaidu doties gulēt, jo zini, ka tas, ko dari nav veltīgi!

PASIONELLE - tāda ir tipiskā jauniešu domāšana,strādāt bezjēgā, tikai nevienam tas neinteresē un neviens to nenovērtē,izņemot pašam cilvēkam.

Bante - kā tu, nezinot situāciju, vari apgalvot, ka es strādāju bezjēgā un to neviens nenovērtē? :D :D necentīšos nevienam neko pierādīt, pati labāk izprotu savu situāciju,kas un kā.. tieši tā izvēle man ir dzīvē devusi vairākus citus vērtīgus "pieturas punktus", tāpēc zinu, ka pareizo ceļu eju.