Bērniņs

Tādos apstākļos es nedzemdētu. Iemesli jau minēti - ja man būs bērns, tad vēlos viņam nodrošināt ļoti labu dzīvi un tam ir nepieciešama nauda. Un es nerunāju par aipodu pirkšanu, bet gan par to, ka vēlētos viņu ģērbt skaistās un kvalitatīvās drēbītēs, ejot pastaigā vest viņu labos ratiņos utt. Vēlāk laist viņu ļoti labā dārziņā, ļoti labā skolā, nodrošināt pēcskolas aktivitātes(treniņi, mūzikas skola). Cik man zināms, labas un kvalitatīvas lietas un izklaides par velti pakaļ nemet, tas tomēr maksā.

Interesanti, ka visas vienmēr dzirdējušas tos briesmīgos variantus - kā aborts, tā viss, pēc tam vairs nav bērnu, nav nākotnes, jāiet kārties.
Es zinu savā draugu un paziņu vidū vairākas sievietes, kas izvēlējušās abortus dažādu iemeslu dēļ un nekādu problēmu pēc tam. Piemēram, viena uztaisīja abortu, jo sanāca palikt stāvoklī 17 gados un viņa tad nebija gatava bērnam. Šobrīd viņai ir vīrs un 2 pilnīgi veseli bērni un viņa nenožēlo, ka tajos 17 gados nedzemdēja. Šobrīd viņa un viņas vīrs var dot bērniem visu labāko.
Mana vīrieša māsai tas pats - uztaisīja abortu, iemeslu gan nezinu, bet šobrīd viņa nesen ir dzemdējusi bērnu.
Tā kā, nevajag stāstīt, ka kā aborts, tā viss - tik pat kā vispār nav iespēju tikt pie bērna pēc tam.

Esmu par abortu (ja man buutu jaaziveelas atstaat baby box vai taisiit abortu. Un domaaju,ka staasti par to,ka gruuti peec aborta tikt pie beerninja vairaakums gadiijumu tomeer ir sievieteem, kas to senaakos laikos dariija pie kaktu dakteriem vai sliktiem speciaalistiem.
Nedomaaju,ka ir vieglaak piedzemdeet un atdot. Un pareizaak arii ne.

Tas viss ir atkarigs no cilveka - pat mana pazinja- neviens nesaprata kadelj vinjai vel vajadzeja to otru bernu, nu kapec? Vinja gribeja- vinja izdzivoja no pabalstiem, mamma palidzeja, masa palidzeja, bernu tevs deva menesi 100 ls abiem berniem, bija laiks, kad tas bija vienigais izdzivosanas avots, bet ka abus bernus darzina ielika, ta atrada nakamaja diena darbu. Sobrid vinja strada laba darba un berniem atkal nekas netrukst! es nevaretu nogalinat savu bernu! Nu nevaretu! Es vienmer meklesu izeju, bet dotu dzivibu tam, kas ir radies no manis!

sievietei jádzemdé bérnu tad, kad zini, ka arí bez víriesha búsi spéjíga bérnu izaudzinát. ja mani pamestu, kad es bútu stávoklí, vírietis bérnu nekad neredzétu, dzimshanas apliecíbá bútu svítrinja un ne kapeiku no táda kjéma es neprasítu. tas bútu tikai mans bérns

Galvenais ir būt labai mammai, veltīt bērniņam laiku un izaudzināt par kārtīgu cilvēku. Varbūt panaivi skan, bet nauda dzīvē NAV galvenais. Man bērnībā visas drēbes bija vai nu atdāvinātas, vai pirktas humpalās, nu un?

Tiešām dīvaini komentāri, ka bērnu var dzemdēt tikai apstākļos, kad var nopirkt nez kādus labumus un nez ko tur nodrošināt. Un ko darīs tās mammas ar bērnu, ja vēlāk ar vīru zaudēs darbu un nevarēs vairs nodrošināt super duper apstākļus, atteiksies no sava bērna?? Tādas lietas jau nevar parezēt, šodien ir nauda, rīt var nebūt. Ja tev bērniņš ir pieteicies, tad tas arī viņam ir labākais laiks, kad nākt pie tevis. Un, kā jau te minēja, bērniņam galvenais ir mīloša mamma. Ļoti ceru, ka bērniņu paturēsi.

Man arī bērnība nebija viegla.
Māte mūs audzināja viena.
Nekad nebija nauda, drēbes no humpalām..
Cik es šausmīgi jutos, ka citiem bērniem bija jaunas, skaistas drēbes un mantas, bet man nekā.
Citiem bērniem vecāki deva naudu, lai nopērk kaut ko gardu..bet man tā nebija, atlika vien noskatīties.

Pfff, nu nafig nevienam to nenovēlu.
Tad labāk nedzemdēt un miers.

Lai kaadi ir apstaaklji, tos ir iespeejams mainiit! Neviens nav teicis, ka autore muuzhiigi buus nabadze, bez viira. Tas ir tikai paarejas posms.. Un kaut kaadas iislaiciigas pagaidu situaacijas deelj izlemt par labu abortam? Man to nesaprast... Beerns nav cietums. Var turpinaat gan maaciities, gan straadaat, gan iziet sabiedriibaa, gan iepaziities ar kaadu jauku viirieti un izveidot gjimeni.

Kad piedzimu es saviem vecakiem, mes dzivojam normalu dzivi, kad man bija 7 gadi tetis uzsaka savu pirmo biznesu, dzivojam particigi, nekas netruka, tad pec daziem gadiem teva biznesa partneris izdarija visu, ka palikam bez neka- dzivojam 6 cilveki 3istabu dzivokli, par cik
Vectetins bija slims, musu ar brali istaba dzivoja omite. Vienigais, kas mums bija palicis milzigi paradi. Est nebija tiesham neko!!! Pec daziem meneshiem viss nokartojas- tetis uzsaka stradat, mamma ari, pieskatija mani omite, ta mes taa padzivojam kadu pus gadu, tad parvacamies uz savu dzivokli, tetis atkal uzsaka pats savu biznesu un atkal vecaki mus lutinaja ari ar materialajam lietam. Bet stasta morale- ka nauda ir mainiga lieta, sodien vinas ir rit nav, mes neviens nevaram but drosh par to kas bus rit. Ipashi tada mainiga laika kada mes dzivojam, sodien darba ir rit nav, tad ko, negribet bernus vispar??

indiana, ja nauda nav svarīga un bez tās arī var, tad - kā bērnu palaist skolā? Kur LV ir tā skola, kurā viss ir bez maksas? Bērnu vajag arī pabarot un, atvainojos, ar teikumu ''veltīt bērnam laiku'' viņam katru dienu 3 ēdienreizes nesanāks.
Nauda ir gana svarīga, ja vēlas bērnu. Tas, ka tev patika atdāvinātas un humpalu drēbes, nenozīmē, ka citas vēlas saviem bērniem tādu pašu dzīvi. Es, piemēram, nevēlētos. Es negribētu, lai mans bērns būtu viens no tādiem, kādus savā laikā es skolā redzēju - bomzīgās humpalu drēbēs, nekad nebrauca skolas ekskursijās, negāja pulciņos, jo vienkārši, neko nevarēja atļauties. Man bija ļoti žēl to bērnu un jau tad sapratu, ka man būs bērns tikai tad, kad viņam varēšu nodrošināt dzīvi.
Turklāt, ja cilvēkam ir nodrošināta dzīve, tad viņam parasti arī veidojas uzkrājumi nebaltām dienām un tad, ja sanāk pēkšņi palikt bez darba, tad ir no kā dzīvot, kamēr atrod jaunu.

Nu jā, man stāsts nedaudz līdzīgs kā Zii, bet morāle cita. :D Mana ģimene arī sākumā bija ļoti viduvēja, bet tad sākām dzīvot pārticīgi. Uzskatu, ka viss tas materiālais, ko man vecāki spēja bērnībā dot nāca tikai par labu manai izglītībai, pašizaugsmei, attīstībai, redzesloka paplašināšanai. Man, personīgi, arī tolaik bija neizsakāmi skumji par klasesbiedriem kurus vecāki nevarēja palaist ekskursijā, jo nebija naudas ko samaksāt. Katram jau savas dzīves skatījums, bet es bērnus nekad, nekad negribētu tādu dzīvi, ka nepārtraukti kaut kas jāatsaka. Runa nav par iPhoniem un jaunākajām drēbēm, drīzāk par izglītību. Vispār piekrītu Jasmin, izlasīju viņas komentāru jau pēc tam, kad savu sāku drukāt un sapratu, ka gribēju pateikt visu to pašu. :)

Jasmin, te jau pirms tam noskaidrojās, ka visiem Latvijā ir omes, kas pieskatīs bērnus, dzīvokļi visiem arī ir īpašumā, izdaudzinātās bērnudārzu rindas ir tikai mīts (visas savus 3gadniekus droši dārziņos ieliks un laicīgi varēs atsākt darba gaitas), skolas lietas (pildspalvas, zīmuļus, burtnīcas, somas, sportatērpus) bezmaksas skolās izsniedz, jebkādi pulciņi bērniem nav vajadzīgi vai arī tie ir bezmaksas, visas skolu ekskursijas/izlaidumu balles arī ir bezmaksas pasākums, un mans favorīts - bērniem nav jāēd katru dienu, var paciesties to mēnesi, kad naudiņa parādīsies! :D

Liidz skolas vecumam veel tik daudzi gadi! Par ko juus te runaajat?... Pa to laiku jau nu var paspeet iekaartoties labaakaa darba un sakaartot savu dziivi, lai nav jaaknapinaas un beernu var normaali palaist skolaa.

Neons, tu zini daudz tādas darbavietas, kas ļaus zīdaini/bērnu līdzi ņemt? Vai arī tici bērnudārzu rindu mītam un mūžīgo omīšu esamībai? :D

Jasmin, es neteicu, ka nauda nav svarīga, es teicu, ka svarīgāka ir mātes attieksme. Man vairāk ir žēl bērnu, kam viss ''ir'', t.s. pārtikušie bērni, bet viņi nepavada laiku ar vecākiem, jo tie visu laiku strādā, lai tā pārticība rastos. Es NEKAD neesmu jutusies sliktāka par kādu, jo redz, man nav krutas drēbes vai es nevaru braukt ekskursijā. Nu un? No katras situācijas var atrast izeju.

Darla, un tu daudz beernus zini, kuri nav tikushi beernudaarzaa? Pirms skolas visi tiek tajaa beernudaarzaa, un shajaa gadiijumaa ir arii omiite. Es tik saku, ka shiis visas gruutiibas nav tik svariigas, lai taapeec taisiitu abortu! Dziivee viss pluust un mainaas - apstaaklji veel jo vairaak. Taapeec izlemt nedzemdeet tikai taapeec, ka shodien nav paarbagaatiibas, ir naivi un muljkjiigi, jo riit vari viss mainiities, bet shii beerna vairs nebuus nekad...

Indiana, piekrītu!
Ne jau daudz mantu un aifons radīs bērnā pašpārliecinātību. Audzināšana gan to radīs un mīloša attieksme.

Beerns nav cietums. Var turpinaat gan maaciities, gan straadaat, gan iziet sabiedriibaa, gan iepaziities ar kaadu jauku viirieti un izveidot gjimeni.

Jā, protams, tikai bērns jānogrūž vecvecākiem. Kad beidzot sievietes/meitenes sapratīs, ka ne visi vecvecāki grib diendienā auklēt mazbērnus. Tikko bērnus izauklēja, nu vaļīgā meita (šajā gadījumā tiešām nav citas iespējas autori nosaukt, izlasot visu diskusiju) bērnu uzražo un liek auklēt. Laimīgie vecvecāki! Turklāt ja autorei ir 20 gadi, tad mātei ir visticamāk 40-50 - tas nav nekāds pensijas vecums, lai visu dienu veltītu mazbērnam.

Klau, nu bet uz pasaules ir ljoti daudz vientuljo mamminju, kuras tiek ar visu galaa pilniigi vienas pashas. Un ljoti labi tiek galaa - beerns ir paeedis, sakopts, samiiljots, dziivo paarticiibaa! No taa izriet, ka viss ir muusu pashu zinjaa.

tu daudz beernus zini, kuri nav tikushi beernudaarzaa? Pirms skolas visi tiek tajaa beernudaarzaa, un shajaa gadiijumaa ir arii omiite.

Jā, zinu diez gan daudz tādas kas sēž mājās ar 4/5 gadniekiem un gaida rindu, kā arī esmu pati pēdējos 3 gados atlaidusi 5 jaunās māmiņas, jo pēc dekrēta viņas nevarēja iznākt darbā (visas gaidīja rindu uz dārziņu).
Runājot par omītēm - tiešām tici tam, ka omītes dzīvo mūžīgi? Vai varbūt es vienkārši esmu kāds izņēmums, kam omītes jau ir apmirušas?