Viņu kaitina tas, ka es saku, ka kaut ko neēdīšu, un tad, kad viņš sāk ēst viens pats, tad knakstos gar viņa šķīvi. Un, kad viņš man pajautā, vai tomēr ēdīšu, viņš man sataisīs, tad saku, ka es tak negribu.
Tas, ka es noparkojoties, neizgriežu stūri.
Tas, ka es vienmēr atstāju fēnu iespraustu kontaktā.
Tas, ka, ja viņš man neatbild tajā pašā sekundē, kad uzdodu jautājumu, es tūlīt jautāju otru reizi un vēl skaļāk. Mani atkal kaitina, ka viņš neko nesaka un es nevaru saprast, vai viņš vispār ir dzirdējis, bet izrādās, ka viņš, redz, apdomā atbildi.