Vajātājs

Es nemeklēju te atbildes, es zinu, ka tikt vaļā , es jau to izdarīju, bet man gribējās par to pastāstīt, tā kā līdz šim tas bija tikai pie manis.
Es viņu satiku pagājušajā vasarā, likās jauks puisis, mums bija jauki randiņi un viss lieliski, pozitīvisma iemiesojums manā visai depresīvajā laikā. Pēc laika viņš ievācās istabā mājā, kurā es dzīvoju (mums 4 guļamistabas), kas man likās dīvaini, bet nu viņš joprojām bija tas pats jaukais puisis. Bet ar laiku es sapratu, ka tomēr mums nav pa ceļam, viņš bija pārāk jauns un nepieredzējis manai gaumei un godīgi, seksa ziņā bija pavisam briesmīgi. Pateicu, ka mums nekas nesanāks un meitenes, jūs nevarat iedomāties, kas sākās! Es sāku tikties ar citiem un vienu vakaru, kad es atnācu mājās, puisis bija histērijā - viņš man stāstīja cik šausmīga es esmu, ka es nesaprotu, ka viņš iepriekš savā dzīvē esot cilvēkus uz citiem medību laukiem aizsūtījis, ka viņš to puisi atspārdīs, ka es arī dabūšu, par to, ka esot padauza (viss bija daudz tiešāk un detalizētāk) un goda vārds tas nebija kā parasti, tur spraucās ārā psihiskas problēmas. Tālāk sekoja visdažādākās garastāvokļa maiņas, citas dienas es saņēmu mīlestības pilnas ziņas, citu dienu skumju pilnas ziņas, citu dienu bija tās vardarbīgās ziņās, bet es pastāvēju pie sava, ka es viņu nemīlu. Galu galā, vienā vakarā viņš bija savā nestabilajā noskaņojumā, viņš sagrāba mani aiz matiem un vilka pa virtuves grīdu. Es sakrāmēju mantas un pateicu, ka es pārvācos un ar to arī, paldies Dievam tas beidzās, pat, ja viņš gribēja ar mani sazināties, viņš ir visur bloķēts.
Bet tas murgs vilkās pusgadu un man joprojām bail apzināties,kas būtu ar mani noticis, ja es beidzot nebūtu aizgājusi. Kāda paziņa man vēl pāris dienas iepriekš teica, ka viņš taču tiešām ir psihiski nestabils un galu galā aizsūtīs tevi arī uz citiem medību laukiem. Kā es nožēloju, ka es viņu satiku!