Kāpēc, lai parastie bērni justos zem tupeles? Es arī biju "parastais" bērns, bet man jau 1.klasē sen vecāki bija izskaidrojušī, ka bērni un cilvēki ir dažādi, daži lielās ar savu vecāku naudas daudzumu, drēbēm, mantām. Ja kaut ko no tā, ko vēlējos nevarēja man atļauties nopirkt, tad mamma teica, ka varu lepoties arī ar daudz citām lietām, piem., to, ka protu dziedāt, man ir laba stāja, skaisti mati, pozitīva attieksme pret citiem, intereses, un tiešām, man jau bērnībā mācīja, ka ar zināšanām var daudz sasniegt, ka nauda ne vienmēŗ būs panākumu atslēga, un nauda vēl nenozīmē daudz patiesu draugu. Nesaportu, kāda vaina šādai pieejai, esmu izaugusi normāla un man nav nekādas traumas par to, ka klasē bija daži bērni, kuri "zīmējas" ar kkādām drēbēm. Manu dzīvi tas nekādi smagi nav ietekmējis, plānoju arī savus bērnus audzināt šajā jomā ļoti līdzīgi. Protams, nodrošinot viņiem pieklājīgas drēbes un mācību materiālus, bet pārmērības nevienam nenāk par labu. Vnk vajag ar bērniem runāt, arī klases audzinatājiem ir jārunā ar bērniem, un vēl vairāk ar viņu vecākiem par šiem jautājumiem.