Pirmkārt, par to, ka tev nekad nebūs bērni - ginekologs vienmēr var kļūdīties, jo tu vel esi jauna. To visu var labot. Un tas arī nav pie vainas tam, ka nesanāk zaudēt nevainību, jo tad būtu kādi 10% (varbūt mazāk vai vairāk) sieviešu, kuras nekad nevarētu nodarboties ar seksu. Pirmā reize daudzām ir murgs, tas sāp, tur ir daudz asiņu. Zinot, ka tas sāpēs, tu jau automātiski tur visu sasprindzini, jūti sāpes - vel vairāk sasprindzini. Tāpēc arī sāp. Neiesaku ņemt pirmo reizi baigi romantisko, jo tur tiešām nekas romantisks nav, ja meitenei ir jājūt sāpes un jāasiņo.
Atceros savu pirmo reizi, kas sākās un beidzās tikpat ātri kā sākās. Nevainību biju zaudējusi, bet tās sāpes un asiņošana bija milzīga, lai vispār es gribētu kaut ko turpināt. Bet tā ir daudzām, jo nav tā kā filmās rādā - oj, kāda romantika, paņems tevi priekšā sveču gaismā un būs tāds kaifs. Nē, tā nav un nebūs. Pēc nevainības zaudēšanas pagāja 2 mēneši, kad man pirmo reizi bija seks un kad man trauma no tām bailēm bija pārgājusi (jā, man bija bail, ka sāpēs atkal, bet beigās nekas nesāpēja un sajūtas bija super). Varbūt mana pieredze tev palīdzēs, to es nemāku teikt, bet tā pirmā reize ir traka, labāk zaudēt nevainību, ja esi tam gatava, bez visām rožlapām un svecēm. Un nākamajā reizē sarīkot ko romantisku, ja prasās.
59
