Izšķīros četras dienas atpakaļ ar savu puisi,bijām kopā 8 mēnešus, bet kontaktējāmies dienu dienā gadu. Iemesls kāpēc izšķīrāmies,biju es. Es slikti pret viņu izturējos attiecību laikā, dusmojos par sīkumiem,apvainojumi,pārmetumi.
Viņš teica,ka mani mīlot, nešķirsimies, es viņam esmu svarīga un daudz nozīmēju. Izturējās kā pret princesi.
Es visu savu slikto rīcību nožēloju,es neesmu edusi kopš tās dienas, gulējusi, stress, asaras, no gultas arā nekāpju. Es tiešām viņu mīlu un ir smagi. Atvainojos viņam, izstāstīju kā jūtos, viņš man teica, ka nepārdomās un vēl tur izteica savu nepatiku ko esmu teikusi. Nakamajā dienā uzrakstīju gari visu, ka es likšos mierā , ka gribēju vēl visu glābt un, ka man viņš pietrūks, cik ļoti viņu mīlu. Viņš man neko neatbildēja.
Es ļoti vainoju sevi, ka viņām nācās ciest manis dēļ, es nozvērējos,ka mainīšos viņa dēļ, bet nav nekādas ziņas par sevi devis. Ko man meitenes darīt? :( Liekas,ka man ir izrauta sirds. Es neticu,ka pusiis kas mani tik ļoti mīl mani vienkārši tā aizmirsīs un vairāk nekādas ziņas nedos par sevi. Varbūt viņš domā, ko darīt? Es tiešām esmu lielā izmisumā, nedomāju, ka tik ļoti viņu mīlu un, ka tas viss tik ļoti sāpēs
105
