Man šķiet, ka ir cilvēki, kas, lai arī cik garšīgi nebūtu paēduši, nedziedās slavas dziesmas pavāram. Es, piemēram, tāda esmu. Atceros, mamma vienmēr gribēja, lai pasaku, kā garšo. Pat, ja man likās, ļoti gards, teicu, ka normāli... Tagad, kad pati gatavoju puisim, man arī gribās dzirdēt ovācijas un viņš savukārt ir no tiem, kas slavē ēdienu arī tad, kad ir tikai normāli. Un tagad es saprotu, kāpēc mammai tas bija tik svarīgi, jo tas ir traki patīkami :) Tagad, kad esmu mājās vienmēr paslavēju :)
Manam puisim vismīļākie ir ēdieni, kas gatavoti cepeškrāsnī - cepeši, pīrāgi, picas un īpaši sacepumi, lazanjas.