nesaprotami un bēdīgi

Kas Tev liek taa domaat?

Nezinu,cik tev ir gadi,bet pienjemu,ka zem 35, es tavaa vietaa neseedeetu un neseerotu par kaut kaadu dzheku,kuram tu varbuut vairs nepatiic...dziive tachu ir paaraak iisa, izbaudi to,meklee citu puisi.

Ja nav intereses, tad nav jau daudz variantu, ko darīt.
Pirms tam gan jāpārliecinās vai nav kas izdomāts vai pārprasts.

kas viņa uzvedībā tev liek tā domāt?

Viņš vairs ar mani nerunā(gandrīz nemaz). Tikai es ko jautāju, runāju, ja nebūtu mana vāvuļošana, tad nevarētu pat atcerēties kāda šim balss. Visu laiku mani par kaut ko noliek. Jā, es zinu, neesmu nekāda labā, man slikts raksturs utt., bet tad kad saku-šķiramies? Atbilde-nea. Tad nesaprotu vairs ko viņš grib no šīm attiecībām. Vilks tik ilgi, kamēr atradīs citu?

varbūt arī

Vai gadijumā jums attiecībās nav tā kā te forumā. Viss ko viņš saka/dara ir slikti un nepareizi?

Gita- laikam, neiedziļinoties pa lieliem vilcieniem piekrītu.

Neesi bēdīga, izturies pret draugu jauki, izdomā, kā vari likt viņam justies īpašam, izrādi mīlestību un rūpes, tikai nepadodies uzreiz, dažreiz ir vajadzīgs laiks, jo iespējams viņam ir aizvainojums, ka Tev nekad nav labi, lai arī ko viņš darītu!

Varbūt viņš ir noguris no attiecībām

Nela- zinu, ka jācenšas mainīties, bet nezinu kā pārkāpt sev pāri. Vajadzētu kādu pamatīgu spērienu pa pakaļu no kāda cilvēka, lai atjēgtos.

Uz mirkli iedomājies, ka jūs vairs neesat kopā. Vai tiešām nav vērts par viņu pacīnīties? Lielākoties te visas saka, pamet, kam tev! Bet es to neatbalstu, ja Tev cilvēks ir svarīgs, cīnies, bet apdomā, vai tas ir tā vērts.

Nela- viena es nevarētu izdzīvot, bet viņš mani smacē nost un liekas, ka es viņu arī. Viņš ir tiešām man svarīgs, bet jūtu to, ka neesmu viņam vairs tā vajadzīga. Viņš vairs neskatās uz mani kā agrāk, nerunā ar mani, nesmaida vairs man vispār, nekur neved, vienmēr saka cik slikta esmu un, ka nevienu citu es neatradīšu, jo viņš ir labākais, kas man var būt. Nezinu kapēc es tik ļoti par viņu vislaik domāju, nervozēju kur palicis, ko dara, kā jūtas, esmu neizsakāmi greizsirdīga. Bet man tik ļoti gribas būt neatkarīgākai, bet nespēju sev to ieskaidrot, ka bez viņa arī varu.

Es nekādā gadījumā negribu izklausīties kā pesimiste vai intrigu vērpēja, taču..
draudzene nesen bija attiecībās, kurās meitene sāka justies līdzīgi Tev. Un zini, tad viņa saprata- patiešām viņam apnika būt attiecībās, pazuda interese par meiteni, bet negribēšana šķirties bija tikai drošuma dēļ. Pieraduma dēļ.
Taču tik un tā šis stāsts beidzās ar šķiršanos.

Dažkārt var gadīties, ka nogurst no otra cilvēka, nogurst no attiecībām, pazūd interese, bet negrib šķirties, jo baidās atlaist komforta zonu. Bet ir jāsaprot, ka nav jēgas turēties kopā tikai pieraduma pēc.

Nostājies uz galvas. Reiz senās attiecībās man šī metode palīzēja. Puisis uzreiz nolika malā datoru un pievērsās man, atkal kļuvu viņam interesanta, jo parādījāš kas jauns :D

Diamond- es ceru, ka šoreiz tā neizvērsīsies kā tavā gadijumā. Tomēr māc šaubas, ka kaut kas varētu mainīties uz labo pusi, jo viņam neinteresēju vispār. Un nevarētu būt pie vainas tas, ka jau vairāk kā 4trus gadus esam kopā? Varbūt viņš jau mani uztver par vecu miesu, kas jau piebesījusi?(atvainojos par izteicieniem)

Lapsiņa-tā visticamāk arī ir, jo visiem jau apriebjas ar vienu būtni tik ilgi mocīt sevi, šķiries, citu variantu nav ;)

Es esmu šodien dikti labā omā un, tāpēc viena indes deva arī Tev, bet to sapratīsi tikai Tu. :) :D

Ja Tu uzvedies pret visiem ar pretenzijām un, ka citi slikti un vainīgi, tad to arī saņemsi, un Tu zini par ko es tagad runāju.

Gribi stabilitāti, ej laukā, atrodi darbu, atrodi hobiju un aidā, sēdēšana mājās un gaušanās nevienam nav palīdzējusi.

S80-Hobiji man ir, mācos augstskolā, bet gribu būt nevis materiāli stabila tik daudz cik iekšēji(emocionāli)

Un, kas traucē būt emocionāli stabilai? Es Tev to no visas sirds pat novēlētu kaut ko atceroties...