Ar praktikantiem ir tā, ka viņiem var nemaksāt. Jo lielai daļai profesiju ir tā, ka prakses vietu vispār diezgan grūti dabūt (īpaši prestižā uzņēmumā) un labāk ir bez maksas praksi iziet.
Bet, ko es varu izstāstīt kā izbijis darba devējs, kas arī ir nodarbinājis dažus praktikantus :)
1) Visi uzņēmumi plāno savu budžetu! Jau pirms intervijas, darba devējam ir skaidrs - cik (no līdz) un vai vispār viņš ir ieplānojis praktikanta algai. Vairāk viņš nemaksās par budžetā ieplānotot, bet mazāk gan var, tādēļ vismaz minimālo pasaki. Kaut gan darba devējs reti kad uzreiz praktikantam maksās vairāk par minimālo.
2) Uz intervijām neaicina tikai dēļ ierakstītās vēlamās algas. Tas IR VIENS NO kritērijiem. Un, ja paprasīsi 500, bet viņiem patiksi - piedāvās Tev prakses vietu par to atalgojumu, kas iekļauts budžetā (piemēram 300)
3) Tev noteikti jānosauc savs vēlamais atlgojums, JO tā Tu parādīsi savu vērtību - tas ir svarīgs kritērijs, Jo nevienam darba devējam nevajag vienkārši praktikantu, bet gan speciālitati apgūstošu darbinieku, kas zina, prot, var, grib un saprot sava darba vērtību. Tu jau ne tikai mācīsies, bet arī dosi ieguldījumu uzņēmumā.
4)Liela daļa no darba devējiem praktikantu uztver kā savu nākamo perspektīvo darbinieku. Pie laba darba piedāvā darbu savā uzņēmumā. To, starpcitu, vari pajautāt intervijā - vai viņi šādu opciju izskata vai nē. Ja nē, tad ļoti iespējams, ka vienkārši meklē bezmaksas darba rūķus.
5) Iesaku pateikt, ka ar prieku strādāsi šajā uzņēmumā, dosi ieguldījumu un mācīsies, bet būtu gandarīta un pagodināta, ja saņemtu par to vismaz valstī noteikto minimālo atalgojumu.
Atkal palags :D bet ceru, ka noderēs. Vēlu Tev veiksmi!
168
