negribas dzīvot

Ja esmu izdarījusi kaut ko tiešām stulbu, apkaunojošo, šausmīgu, tad sevi noskaņoju tā, ka tas ir izdarīts un viss, jā, esmu to izdarījusi, bet tas uz mani vairs neattiecas. Tas bija tad, tagad ir tagad. Par to, kas izdarīts-nu un?

Lapsiņa -
Man tavas izjūtas, ko aprakstīji diskusijas pieteikumā, ir pazīstamas. Es domāju, ka nekādi parastie ieteikumi kā sevis palutināšana vai hobijs 3x nedēļā tev nederēs, jo tie ir tādi īslaicīgie prieki, uzmanības novēršana, kas der tiem cilvēkiem, kam ir ikdienišķš besis, nevis nopietns nomāktums.
Es vismaz redzu no šāda nomāktuma tikai 2 iespējas:
1. izrisināt visas problēmas (minu, ka tev nepatīk tas, ko mācies - tātad mainīt virzienu utt.)
2. mainīt savu pasaules uztveri/attieksmi (kā? par to ir daudzas grāmatas.. bet vispār domāju, ka to lieliski var paveikt pievēršoties kaut kam, piemēram, kā viena te rakstīja - Dievam. Vai jebkam citam, kas ļautu tev domāt citādi nekā domāji agrāk)

Teorijā gan tas viss ir viegli, praktiski - diemžēl prasa ļoti lielus spēkus..

Da no katras bezizejas ir divas izejas.

Lidosta un Autoosta/Dzelzceļstacija
:D

Liels paldies visām, daudzi ieteikumi aizķēra mani. Vismaz zinu, ka tās sajūtas ir kādai pazīstamas un nejūtos uzreiz vientuļi ar savu depresīvo dzīvesveidu, kura rezultātā ar katru dienu pati sev aiz vien vairāk un vairāk nepatīku. Pats trakākais ir tas, ka es zinu, kur ir problēma(to mainīt nav iespējams) bet līdz ar to es sāku ēst sevi no iekšas. Man viss vairāk ir žēl tos, kuri ir ar mani kopā, jo zinu, ka viņus daudz sāpinu, bet tā es izlādos un tik pēc tam sevi vainoju par to kāda egoistiska muļķe biju, ka izlieku savas negācijas, zinot, ka tie citiem ar manām problēmām nav jātiek galā, jo ir pašiem savas.

es tagad citēju Kubieti :)
bet super pateica viņa vienā citā diskusijā, mani ļoti aizķēra un lika aizdomāties.

Nospļaujies ko domā citi, ta ir tava vienīgā dzīve. Nodzīvo ka pati gribi

ja tā padomā, vienmēr ir izeja. kaut vai visu pamest un aizlaisties, jā, dažkārt pat tā ir izeja :)
citādi vecumdienās viss ko atcerēsies no jaunības - kā mocījies nevis dzīvoji...

Atklāšu slepenāko visuma noslēpumu. Vīriešu kļūdas redzamas ātri un izteikti. Sieviešu kļūdas nav redzmas nemaz. Tīģeris padirš un aizrok sūdu. Ja škrobējeis par savām kļūdām tad esi kā putns, kas nolaidies lai kluci apraktu.

Ak, ja tu zinātu, cik bieži man ir bijušas tādas izjūtas. N-tās reizes esmu bijusi tik, tik tuvu pašnāvībai, un jā, protams, galvenais, kas ir atturējis, ir bijusi ģimene, apziņa, ka tuvie to nepārdzīvotu. Bet nezinu, esmu daudzkārt saņēmusies, esmu mainījusi sevi, savu uztveru, savu dzīvi. E

Tātad - turpinājums : D Esmu atteikusies no cilvēkiem, kuri, pašai nemanot, ir darījuši mani nelaimīgu. Es esmu sapratusi, ka svarīgi ir tikai tas, kas darīs mani laimīgu ilgtermiņā, nevis konkrētā brīdī, konktrētā laikā. Esmu mocījusies tā kādus četrus gadus, un tagad, beidzot, es varu teikt, ka esmu patiesi laimīga. Esmu atradusi savu ideālo vīrieti, kurš mani dara tik laimīgu kā neviens nekad nav darījis un arī nedarīs. Un tik ļoti esmu pateicīga par to, ka man tomēr pietika spēka saņemties. Un ja jāatbild uz jautājumu, kas mani ir noturējis, tad tas laikam ir tikai viens - cerība. Nepārstāj cerēt, tas patiešām palīdz, tici sev un saviem spēkiem, centies un cīnīsies, un patiešām beigu beigās tu atradīsi savu laimi. : )

*uztveri

Galvenais šajā brīdī tev, manuprāt, ir novirzīt domas, velti laiku sev - vingro, lasi, skaties filmas, ej kursos. Nedomā par slikto, atvēli laiku sev un sevis iepazīšanai, atklāj jaunas lietas, izbaudi dzīvi un nepadodies. Veiksmi tev! : )

Kursh ir teicis, ka obligaati ir jaastrebj taa putra? Tuvinieki? Paziistamaa tante X? Pat no paraadiem var izkulties, pasludinot bankrotu. Nevari izstrebt, tad nestreb. Dziive ir paaraak iisa, lai dariitu to, ko pashai negribaas un nozeelotu kaut kaadu tur notikumu kaadu laiku atpakalj. Atceries, ka neviens nespeej nodziivot taa, lai kaadu nesaapinaatu, taapeec dziivo, lai pirmaam kaartaam nesaapinaatu pati sevi. Ja juuti, ka buus labaak aizbeegt, tad arii aizbeedz. Neba buusi beigta, lai no taa kaadam tik tieshaam ljoti saapiigi buutu.

pamēģini katru dienu saskatīt kaut ko labu.
ir vasra - šobrīd gan apmācies ( nav karsts, bet atspirdzinošs laiks ), bet pēc lietus būs būs saulīte, silts, zilas debesis...

Vispār jā, šis ir labs ieteikums, nezinu gan, vai tas derēs nopietnām problēmām un lielam stresam, bet tomēr. Sakarā ar šo var izlasīt (ja nav lasīta, pārlasīt) grāmatu Polianna, it kā bērnu grāmata, bet ļoti pamācoša, pati agrāk piekopu to ''saskatīt-visur-labo'' domāšanu. :)