Atkarībā kāda būtu situācija. Ja draugs būtu saprotošs un ar visām ķepiņām par, tad jā! BET ja tas viņu sāpinātu, tad apdomātu. JO - vai tad tikai nauda dara laimīgu?
Nē.
Neesmu pērkama.
Nekāda nauda nespētu man iznīcināt to netīrības un pretīguma sajūtu, ko es pēc tam justu pret sevi. Es nebūtu ne par gramu labāka par tām, kas manā rajonā uz ielas stāv - būtu gulējusi par naudu un summai nav nozīmes.
Uzticība man ir ļoti svarīga un mana pasaule negriežas ap naudu, tāpēc - nē. Manis pēc lai skaitos svētule, bet man tomēr ir robežas un principi.
Vienu reizi? Nu domāju, ka jā - tikai neliels faktors - kāds ir vienas nakts objekts tīri estēiskā ziņā, bet nu par miljonu, nemānīšu pati sevi, gan jau varētu.
Ja draugs nezinātu, tad jā. Protams, es pēc tam dzīvotu ar sirdsapziņas pārmetumiem.
Bet ja draugs zinātu, tad neko tādu nedarītu un viņš pats man neliktu neko tādu darīt.
2x nedomājot .. 1h max darbiņš un visa dzīve nodrošināta .. jebkura racionāli domājoša otra pusīte to saprastu .. un pa pus miljonu atvainošanos ir iespējams arī nopirkt :D
Pieņemot, ka mēs runājam par 1ļimonu jorikiem nevis par miljonu smilšu graudu ..
Nē, jo man jau ir mans miljons - tā ir mana otrā pusīte un mūsu atvasīte. Nauda laimi nenes, man tā nekad nav bijusi pašmērķis vai svarīgāka par cilvēku. Taču lasīju, ka kāds gudrais ir teicis, ka katram mums ir sava cena, atkarīgs tikai cik liela.
Gribētos jau domāt, ka nē, negribētos otram izdarīt tik sāpīgi. Bet ja reāli būtu tādā situācijā...nu nezinu. Krč, šī ir diskusija kur visām svētajām izpausties par to, cik viņas ir pareizas un nemūžam negrēkotu. :D