Sveikas! Vēlējos palūgt padomu...Tātad mums ir pusotru gadu veca kucīte,vilku sugas,paliela auguma.Kad paņēmām viņu viņa bija piecus mēnešus veca.Burtiski paglābām,jo pirmā saimniece vēlējās "nopotēt".Sunīte bija nobadināta,pēc iepr. saimn. stāstītā ēdusi putras un dārzeņus...Atvedām mājās,nopirkām megapaku labu barību,suņu cepumus,siksniņas(visu,kas bija nepieciešams),pirmais ko pamanījām,ka sunīte neēd suņu barību-pilnīgi ne kādu,desmitiem veidu esam pirkuši,bet nekā,sāka vājēt,tapēc sāku vārīt kartupeļu,gaļas,kaulu buljona putras,te arī viss sākās,iedevu pirmo reizi,viņa norija vienā kampienā,sapratu ka kautkas nav,ēdot visu laiku rūca,bija gatava mūs ar draugu saplēt gabalos,ja tuvojamies soli tuvāk...Saņēmām spēkus,jo badā bijis suns-tas būtu loģiski,ka sargā savu ēdamo.
Problēma ir tāda,ka pēc vairāk kā gada(sunīte ir atbarota,veselīgu spalvu,zobiem,pati "apalīte") turpina rūkt un nedod dievs tuvāk-kost!
Otra problēma,lai kā arī mācītu,viņa čurā istabā,esam mēģinājuši ar našķiem slavēt laukā kad kārtojas,istabā sodījuši,bāzām purnu pat čurās,bet nekā,izejam ārā itkā nokārtojamies,ienākam istabā un atal psss uz paklāja :( vedu laukā ik pa 3 stundām,uzskatu,ka tas ir pietiekami bieži.
Mēs ļoti mīlam sunīti,visā citā ziņā viņa ir paklausīga un pat ļoti gudra...Varbūt kāds var ko ieteikt? Palīdzēt ar savu pieredzi? Doma par atdošanu ir vienkārši briesmīga(es to NEVARU).