Sveikas, meitenes! :)
Man šodien tāda pārdomu diena, un nonācu pie secinājums, cik dažādi var tikt uztverts viens konkrēts vārds.
Tad nu mani interesē, kāds pēc jūsu domām ir bērnišķīgs cilvēks? Raksturs, īpašības u.t.t
Un ,jūsuprāt, cilvēkam ir jābūt kaut mazliet bērnišķīgam, vai tomēr tā ir slikta rakstura īpašība?
Pēc jūsu komentāriem meitenes, es sapratu, ka esmu nedaudz bērnišķīga, bet ne tik ļoti, lai par to sāktu uztraukties. :)
Niķīga neesmu, nopietni uzvedos kad tā ir jāuzvedas un it kā drausmīgas humora izjūtas man arī nav, kaut gan nepiekrītu, ka bērnišķīgam cilvēkam ir jābūt drausmīgai humora izjūtai, jo bērniem taču tā ir tik patiesa, ka to nevar nosaukt par "drausmīgu" :)
Loti interesanta teema!Paldies!
Es arii domaaju vairaak par citiem ,kaa sevi,bet nedomaaju ,ka esmu beerniskiiga,bet ko var zinaat...Laikam muusos visos mazliet seez ieksaa kaadreiz "beerns"!
Man beerniskiigs asocieejas ar cilveeku,kuru saucam par "vienas dienas cilveeku"-nespeej domaat uz prieksu,neuztver neko taa nopietni.Runaa diezgan neapdomiigi,meetaajas ar nepaardomaatiem izteicieniem,piemeeram taadiem-"kaut tu nomirtu" utt!
Bērnišķīgums pieaugušā vecumā ir ok, līdz brīdim, kamēr cilvēks uzņemas atbildību, tas tomēr bērnu atšķir no pieaugušā, tam ir nozīme un liela, sarkanā robeža.
Es teiktu, ka tevī bērnišķīgums izpaužas tajā, ka tu lauz galvu par izteikumu, ko tev pateicis cilvēks, kurš tevi pat realitātē nepazīst. Pārāk personīgi to ņem.
Muļķības! Tas nekā neraksturo bērnišķīgu personu.
Bērnišķīgs cilvēks var tikt interpretēts ļoti dažādi. Tikpat labi tas var būt gan nenobriedis cilvēks, gan vienkārši ļoti naivs pieaugušais.
Tads kursh savos 25 gados vel nekad normalu stabilu darbu nav stradajis, dzivojas par Tomorrowland festivaliem, nekad negrib nopietnas attieciibas, partnerus maina kaa zekes, pec universitates nestrada normalaa darbaa bet celo pa Aziju, lai 'atrastu sevi'.
Nezina, savus nakotnes merkus un nav nekadas ambiicijas.
Man isteniiba patiik shada dzive, jo pieaugt jau vienmer paspes un but 'nuugim' atlikusho dzives dalu.
Manā skatījumā bērnišķīgs cilvēks ir tāds, kurš ir naivs un visu uztver ar vieglumu, neiespringst sarežģītās situācijās, spēj pasmaidīt par nelielām lietām.
Man patīk mazliet bērnišķīgi cilvēki un tie nopietnie pieauguši šķiet gandrīz vai garlaicīgi, tādi, kas cieši turas savos rāmjos. Taču, kas par daudz, tas par skādi, bērnišķība var izpausties arī kā nepacietība, ātra apvainošanās, lūgumi kļūst par kaprīzēm u.c.
Vispār par bērnišķību ir diezgan ir grūti pateikt. Mums visiem kaut cik ir jāsaglabā nedaudz bērnišķību, bet ir jābūt mēram. Nevar uzmest par katru ne tā pateiku vārdu lūpu vai konfliktus risināt nepareizā veidā. Pirmais iespaids par Bellu: viņa nav bērnišķīga. Bērnišķīgs cilvēks turpinātu dusmoties un īgņoties par to, bet pieaudzis cilvēks apdomā un izanalizē to, ko saka cits cilvēks.
Tas ko cilvēks saka par otru, noteikti ir atrodams viņā, jo cilvēks ir iekārtots tĀ ka pamana tikai jau zināmas lietas. Respektīvi vārdu autors kurš teica ka Tev ir bērnišķīgs skatījums uz dzīvi visticamāk pats/i tāds/a ir, un Tu esi tāda kāda Tu pati sevi uzskati, nevis kāds cilvēks no malas. Atceries to
Manupraat, beerniskjiigs cilveeks ir taads, kursh nespeej pats sevi disciplineet un vadaas tikai peec saviem gribuljiem. Taadam krasi truukst atbildiibas sajuutas, nav meera izjuuta un ir piedevaam naivs un nespeej uztureet intelektuaalas sarunas atbilstoshi savam vecuma liimenim.
Un bērnišķīgs skatījums varētu būt tāds ka saskati tikai labas lietas, daudz smaidi smejies, un nedomā ka kkas slikts varētu notikt, īpaši neapdomā kādi varianti varetu būt dažādas situācijas
Visu uztver viegli un pacilāti, un pārējiem skauž :D
Lepojies ar to
Cilvēks, kas nerēķinās ar apkārtējiem;
Kaprīzs, ātri aizkaitināms;
Savā ziņā arī sapņotājs - tāds, kas gaida fairytale love, lai gan dzīvē jau parasti viss TIK ideāli nenotiek;
Tāds, kas nespēj pieņemt patstāvīgus lēmumus;
Goda vārds, kursabiedrene ir 1:1 ar visu manis nosaukto un brīžiem liekas, ka meiteni vajag tā kārtīgi sapurināt, lai taču attopās!
Neizlasīju visu diskusiju tāpēc here i go..
Bērnišķīga/s, nav nekas slikts.
Protams, ja Tev nav 25+ gadu un Tu visās dzīves situācijās neuzvedies kā bērns, bet ja Tev aiziet ciet un kādu brīdi spēj uzvesties kā bērns kādās situācijas, tas vērtējams kā pluss, jo nevienmēr viss ir jauztver ar baigāko akmens seju utt.
So, bērnišķīgums ir stiepjams.
Man skiet ka berniskiba ir burviga rakstura ipasiba. Tas ne vienmer nozime naivumu, kaprizes, leticiga.
Berniskiba-saskatit dzivi citadas krasas, nekrasot visu melnas krasas ka to daram biezi vien mes pieaugusie, smieties par lietam ko nevaram mainit, mazliet vieglpratigi dzivot dzivi. Priecaties par vienkarsam lietam.
Es nupat atcereejos vienu Cosmo meiteni,kurai piedeveeju beerniskiibu,bet es soreiz to biju domaajusi labaa noziimee-taadu romantisku sapnosanu ,gaisiigumu,veeleesanos saglabaat to,kas mums dots faktiski iisu briidi dziivee,pec iespeejas ilgaak.Es nedomaaju ,ka berniskiigs vienmeer ir sliktaakais ,kas var buut cilveekaa.
Psihiatri jau saka ,ka katraa beernaa ieksaa seez "mazs velnins"-ja pieaugusaa cilvekaa nav sis "berna velns" ieksaa,tad viss kaartiibaa.
794
