Cilvēku raksturi

Kaut kam no bērna pavisam noteikti ir jāpaliek katrā pieaugušā personā, citādi cilvēks kļūst garlaicīgs īgņa.

Nesaprot, kā darbojas lietas un pasaule, tic, ka viss nāk viegli, bez kaut kādiem centieniem, ka vienmēr viss būs.

Bērnišķīgam cilvēkam jābūt tik daudz, lai spētu uz mirkli kļūt bezrūpīgs un izbaudīt vienkāršo un smieties par nesmieklīgo.

smieties par nesmieklīgo.

????????? Kāpēc jasmejas par nesmieklīgo? Tas ir kas jauns..:D

nu, ne par nesmieklīgo, bet par visādām muļķīgām lietām, kas pieaugušam cilvēkam varbūt nav nekas īpašs :D

barona Minhauzena teiciens: "Gudra sejas izteiksme vēl nav gudrības pazīme, kungi! Visas pasaules lielākās muļķības tiek pastrādātas tieši ar šo sejas izteiksmi. Tāpēc smaidiet, kungi! Smaidiet!" Es šādi to forumulētu. Dzīvi jātver vieglāk , jo pārāk liela nopietnība ir muļkības un infantīisma pazīme. Ta man liekas.

Bērnišķīgums sliktajā nozīmē man asociējās ar vairākām lietām: mammas atļaujas lūgšana 23 gadu vecumā pārnakšņot ārpus mājas, apsaukāšanās, nespēja pārstāvēt savu viedokli, nepatstāvīgums utt.

mammas atļaujas lūgšana 23 gadu vecumā pārnakšņot ārpus mājas,

Lūķ šāds uzskats ir bernišķīgs. Ja dzivo kopā ar vecakiem, tad uzzvanī un pateikt ka nebūs majas, bet paliks piem. pie drauga ir normali.Ta rikojas pieauguši cilveki, lai mājiniekiem nav jautraucas ka varbut nelaime notikusi. Pa naktim tuset un po ko doma mājinieki, un neziņot ir tīņu domāsana.

Kubiete, tas ir pats par sevi saprotams, ka pabrīdināt, ka nebūsi mājās, vajag. Bet, ja tas notiek caur puņķiem un asarām, kad meita tādā vecumā lūdzas mammai aizbraukt uz ballīti, tad gan tā meita ir bērnišķīga. Stāsts iz dzīves. :D Vajag pateikt- es eju uz to ballīti un viss. :D

Vajag strādāt un īrēt un pasai sevi nodrošināt,gatavot un apmazgāt. Tad nebus jaraud krokodila asaras.:)

Nu tur jau pie vainas ir vecāki, kas nelaiž vaļā un neļauj meitenei patstāvīgi darboties...

Bērnišķīgs cilvēks nespēj nopietnas lietas uztvert nopietni, bet prot arī priecāties par lietām, ko citi, iespējams, nepamana.
Ir jābūt nelielai devai bērnišķības, tikai jāzin, kad arī jāuzvedās nopietni.

bērnišķību raksturo daudzas īpašības: netēlots, patiess prieks, naivums, niķīgums, draiskums, bezrūpība, enerģiskums u.c.

Es uzskatu, ka cilvēkam pieaugot ir ļoti būtiski saglabāt vairākas augstākminētās īpašibas, taču niķošanās, pārspīlēts naivums un bezrūpība nav raksturīga pieaugušam cilvēkam.

Es teiktu, ka tas ir naivums un pārāk labas/pareizas domas par ierasto lietu kārtību.
Kādā diksusijā par ārstu attieksmi pret pacientiem es saņēmu piezīmi, ka esmu naiva, jo domāju, ka ārstam būtu jābūt ieinteresētam katrā pacientā un pēc tīrākās sirdsapziņas viņam jāpalīdz tikt galā ar radušos problēmu, jo ir taču devis ārsta zvērestu, nevis jāpieiet ar attieksmi "ehh, kārtējais pacients ar savām problēmām, aši kaut ko izrakstīšu un lai iet mājās, gaidu nākošo".

Kubiete, tas ir pats par sevi saprotams, ka pabrīdināt, ka nebūsi mājās, vajag. Bet, ja tas notiek caur puņķiem un asarām, kad meita tādā vecumā lūdzas mammai aizbraukt uz ballīti, tad gan tā meita ir bērnišķīga. Stāsts iz dzīves. Vajag pateikt- es eju uz to ballīti un viss.

Es domāju - tas ir atkarīgs no tā, kā šīs izklaides tiek sponsorētas. Ja meita pati pelna, tad piekrītu, ka savādi lūgties atļauju, jo tā ir viņas dzīve un nauda, kas tiek tērēta. Ja viņai vecāki dod naudu, tad palūgt atļauju liekas pat nepieciešami, jo viņa, grozi kā gribi, nav patstāvīga, tātad tēlot pieaugušo ir lieki.

Nu tur jau pie vainas ir vecāki, kas nelaiž vaļā un neļauj meitenei patstāvīgi darboties...

Bēŗnība beidzas brīdī kad mēs pārstājam vainot savās neveiksmes citus. Un saprotam ka paši vien visbiežāk esam vainigi. Un ari tad kad be4idzam pārmest vecakiem kaut ko, jo apzināmies ka viņī ir izaudzinajuši bernus un dzivo nodzivojusi, ka bus mums to vēl paši nezinam.

Un sakot, ka esmu naiva, tālāk sekoja teksts, ka "bet tu jau vēl esi jauna, tā kā tavs naivums saprotams".

Nedaudz off topic sanāca. :D

Bērnišķīgs pieaudzis cilvēks asociējas ar pamuļķi, kam ir drausmīga humora izjūta.

Nu tur jau pie vainas ir vecāki, kas nelaiž vaļā un neļauj meitenei patstāvīgi darboties...

Tjipa pieķēdē pie gultas un nelaiž ārā?

Bērnišķīgs pieaudzis cilvēks asociējas ar pamuļķi, kam ir drausmīga humora izjūta.

Pieaudzis cilvēks ta neizteiktos. :)

Bērnišķīgam cilvēkam piemīt tāda uzvedība un darbības, kādas ir vēl pieņemamas bērnam, bet ne pieaugušajam

+++