THE ONE

varbūt padarīsim interesantāku šo diskusiju ar reāliem piemēriem no dzīves, ko pašas esat jutušas?

Kura šeit var reāli atbildēt par tēmu? Šeit neapgrozās 80-90 gadīgās, kuras tiešām varētu objektīvi par to visu parunāt. :D Mēs varam tikai gudri spriedelēt, bet neko reālu nevaram pateikt.

Vienmēr būs izņēmumi, bet ir arī tik daudz laimīgu pāru. Kad skatos uz saviem vecākiem un redzu kā viņi vēl joprojām kopā smejas, vienkārši nevaru tam neticēt :)

varbūt padarīsim interesantāku šo diskusiju ar reāliem piemēriem no dzīves, ko pašas esat jutušas?

šito tev kapsētā jājautā. kaut tām senum senām tantām atraitnēm, ne jau te:D Nu kurām ap 80 vismaz:D

Jums dažkārt nešķiet, kā pāri kas viens otru ir satikuši, vai dzīvo kopā ir nedaudz līdzīgi viens otram pēc izskata. arī http://www.la.lv/vini-nodzivoja-kopa-70-gadus-un-nomira-viena-diena/
šis pieminētais pāris.

Jā, es tam ticu un tātad priekš manis tā arī ir:)

Katrs, kurš ienāk mūsu dzīvē, mums kaut ko iemāca un ir vajadzīgs tieši tajā dzīves posmā. Katrs, ar ko esam kopā šobrīd, ir īstais.

Domāju tieši tāpat. Katrs ar ko esmu bijusi kopā man tajā brīdī ir bijis īstais :)

it kā jā, bet ir arī tādi ne visai piemēri - piemēram, man reiz bija ļoooti liela pārliecība, ka nu ir īstais, bet še tev - tagad saprotu, ka kaut kāda safanošanās bija... bet kā tad galu galā atšķirt?

Domāju, ka tas ir lemts tikai mazam % skaitam.

Nekas nav zvaigznēs ierakstīts, katrs pats veidojam savu likteni :) Ja izdodas atrast cilvēku, ar kuru kopā gribas pavadīt visu mūžu, tad tas ir apsveicami. Bet visiem tā neveicas un varbūt visiem arī nevajag...

Nē, neuzskatu,ka ir tikai viens īstais mūžā.

Nu neticu tam, ka tāds īstais ir tikai viens pasaulē, bet vienkārši ir cilvēki, ar kuriem jau no paša sākuma dažādu iemeslu dēļ veidojas ļoti labs kontakts, ir ļoti viegli kopā, bet ir tādi, ar kuriem var mēģināt mēnešiem veidot attiecības, bet abiem ir sajūta, ka kaut kas īsti nav, ka ar kādu citu būtu labāk.

vaini, esmu liela romantiķe un vienmēr esmu ticējusi, ka kautkur pasaulē ir tas mans īstais un vienīgais un cerēju ka kādreiz viņu satikšu. Tagad gan man domas ir mainījušās.
Es nedomāju ka tāds īatais vispār ir, katram cilvēkam, kas ienāk tavā dzīvē, ir nozīme, es ticu tam, ka mēs satiekam tos cilvēkus, kas mums ir jāsatiek, lai kaut ko mācītos. Visam ir iemesls.
Un arī katru vīrieti ar kuru bijušas attiecības, nedomāju ka var saukt par the one, kautvai uz to brīdi, tas man liekas naivi un muļķīgi.

Bet es ticu dvēseļu radniecībai. Un nedomāju ka tāds var būt kurš katrs un pavisam noteikti, ne katrs bijušais ir bijis dvēseļu radinieks, domāju ir paveicies, ja dzīves laikā esi vismaz vienu tādu atradis, un tam obligāti nav jābūt vīram vai sievai, tas var būt jebkurš cilvēks, bet viņš vienmēr būs kautkas ļoti īpaš un tuvs, iespējams tuvāks par māti, vīru vai jebkuru citu cilvēku.
Un ļoti paveicas, ja tas dvēseles radinieks izrādās arī tavs vīrs vai sieva un es teiktu, ka šādā gadījumā tad var teikt, ka tas ir tas īstais un vienīgais, be tā dzīvē ir ļoti reti patiesībā.
Tāds haotisks tas teksts bet nu whatever :D

Neticu. Vīrs/sieva ir labākais partneris sadzīvei un/vai bērnu radīšanai no vairākiem variantiem,kas ir tuvākajā radiusā. Jo kā tad nākas,ka redz,tik daudziem paveicies un ir daudzas apprecējušās ar puišiem no sava mazā miesta. Vienkārši tas ir labākais tev no tā,kas ir :D

Šito nevar atraut no reliģijas, tas viss ir savstarpēji saistīts. Neiet runa par parasto īsto, bet gan cilvēku, kurš ir īsts kristietis un tic Dievam. Un kāds vispār klausījās, ko viņš teica?

Kādu laiku atpakaļ tam ļoti, ļoti ticēju. Domāju, ka tāds īstais, nu patiešām īstais var būt tikai viens, ka jāmeklē un jāatrod tas cilvēks, tagad domāju citādāk. Ir vairāki cilvēki, ar kuriem konkrētos dzīves posmos veidojas, ir kas īpašs un tāds, kas ir tikai starp tiem diviem cilvēkiem, un tajā mirklī tas ir patiesi un šis cilvēks tajā brīdī ir īstais, bet dzīve iet uz priekšu, viss mainās un pēc laika tas īstais ir kāds cits, bet tas nenozīmē, ka tas pirmais ir mazāk īsts. Nu jā, bet iespējams, ka ir kāds, kuru, neskatoties ne uz ko, ne pagājušo laiku, notikumus, tomēr mīl mazliet vairāk.