Ja esi no tiem cilvēkiem, kas nezina uz ko īsti ir spējīgs un nezina, ko īsti grib darīt, tad nav jēgas iet uz humanitārajām zinībām, jo tā būs tukša laika tērēšana. Valodas ir ļoti laba lieta, bet par ko tu beigu beigās vēlies būt? Par tulku? Jebkas no tava saraksta, bez diploma iegūšanas prasa padziļinātu personīgo interesi un vēlmi attīstīties diezgan nekonkrētā jomā. Un vēl jau, ja paveiksies tad tiksi kaut kādā saistītā sfērā darbā pēc mācību beigām, bet, ja nepaveiksies - būsi kārtējā psiholoģe, politisko zinātņu bakalaure, valodniece, bez normāla darba saistītā ar izglītību un normāla atalgojuma...
Ko ar to gribu teikt? Būtībā no savas pieredzes iesaku mācīties kaut ko ļoti konkrētu un specifisku - medicīnu (māsiņas, zobārsti, farmaceiti, ķirurgi u.t.t.), pavārs, elektriķis, inženieris, programmētājs u.tml. Kaut ko tādu, ko nevar darīt jebkurš, kādu reālu gatavu profesiju, kas beigu beigās tev nodrošinās reālu darbu, reālā jomā, ar reālu praktisku praksi. Un piekrītu, ka labāk iegūt izglītību ārzmēs, jo daudzas jomas Latvijā ir visai "zaļā" līmenī kā darba tirgū, tā arī macībās.
Mēģini sparast, kas tu vēlies savā dzīvē būt, jo tas, ka esi mākslinieks savā dvēselē, nenozīmē, ka nevari būt, piem., profesionāls foto un video materiālu montieris TV studijā, kas darbojs ar dažādām programmās un tehnoloģijām... Tas ir radošs darbs, bet specifisks. Un visticamak šādu profesiju būtu vēlams apgūt ārzemēs, kur šāda programma nav nekāds jaunums un ir plašākas iespējas izmantot tehnoloģijas un vairāk visādas prakses vietas pieejamas.
Varbūt tev patīk mijiedarboties ar cilvēkiem, tad varbūt tev derēru fizioterapeita izglītība vai nu jebkas tamlīdīgs no medicīnas, kur cilvēka faktors arī ir ne mazāk svarīgs...
Lai ko tu izvēlētos, viss būs pārsvarā atkarīgs no tevis pašas. Jo nekonkrētāka ir izglītība, jo konkrētāk tev ir jāsaprot, kas tu vēlies būt pēc beigšanas!
Visi tie politiķi, sabiedriskās attiecības, valodniecība ir tāds bla-bla-bla un beigās tu vari būt jebkas un nekas.
2715
