Es pastāvīgi nespētu būt mājsaimniece, bet pēdējā laikā saprotu, ka man ir nepieciešama pilnvērtīga atpūta mājās, sevis izzināšana, jaunas pieredzes apgūšana, kādu kursu apmeklējums, kuriem darba steigā nepietiek laika. Esmu "noskrējusies kā suns", jo strādāju intensīvi, kopš sevi atceros. Domāju, ka šī gada nogalē vismaz 2-3 mēnešus atpūtīšos no darba un sākšu darīt kaut ko pavisam citu, saglabājot sevi uzņēmuma valdē, bet pamatu nodošu citam cilvēkam-ar jaunu enerģiju un sparu.
Es nekādā gadījumā nenosodu pastāvīgas mājsaimnieces, bet šādu dzīves modeli man vienkārši nesaprast. Jā, sievietei jābūt starojošai, nenogurušai un dzīvespriecīgai, bet ja sieviete nestrādā visu dzīvi, man tas liecina par interešu trūkumu. Darbs taču nav klasisks savā izpratnē, sieviete var veidot biznesiņu no mājām, ja tas neinteresē, kaut grāmatas izdot, rotas izgatavot, vai tiešām nav nekāda sirdsdarba, ar kuru kaut reizi dzīvē papildināt ģimenes budžetu. Kaut vai strādāt labdarības organizācijā.
Par to, ka sieviete palikusi ar kredītiem un vīra parādiem. Nu, piedodiet. Ir jāspēj jau laicīgi saprast, ka nevienam mēs nevaram uzticēties 100%, vienmēr tie būs 99.99%. Mūsdienās daudzas sievietes uzskata, ka, piemēram, laulību līgums pirms kāzām ir necieņa, bet pēc tam pēc 20 gadiem paliek uz ielas un brīnās, kāpēc tā notika.