Beztēma ar savtīgu nolūku! :)

Man šīs dienas beztēmas 2. jautājums ir svarīgs, tāpēc ceru uz atbalstu un palīdzību :)

Labrit. Ka reiz jataisas uz darbu, bet esmu parsalusi jau 2 dienas, galigi neko negribas darit :D
Jatiek lidz virtuvei vismaz kafiju uztaisīt. :)
Lai Jums jauka diena!

Robīte
Es ilgi nezināju, ko vēlos mācīties. Pēc vidusskolas neaizgāju uz augstskolu, jo nebija pārliecības, ko gribu. Sāku mācīties privāta koledžā uzņēmējdarbību. Lekcijas 2 reizes nedēļā pusi dienas + katru otro nedēļu vēl viena diena. Varēju apvienot ar darbu. Sakritības pēc, saku strādāt ar grāmatvedību saistītā jomā. Pabeidzu koledžu un pēc full time darba, nebija iespējas sākt studēt (neklātiene mani neinteresē). Pavīdēja iespēja sākt strādāt par parādu piedziņas speciālistu savā darba vietā. Noriskēju un piekritu piedāvājumam, jo iepriekšējais darbinieks izvirzīja manu kandidatūru, jo uzskatīja, ka esmu tam ideāli piemērota. Un labi, ka tā. Tas ir mans sirdsdarbs.
Gribētu mācīties, bet... nesanāk. Vai nu finanses neļauj, vai pēc laikiem nesanāk vai citi apstākļi.

Labrīt!

Oi, šodien nāk miegs. Gribu būt mājās savā gultā zem siltas segas, bet nespīd līdz vakaram :D

Gribu atvaļinājumu, bet nevaru izlemt, vai paņemt nedēļu jūnijā vai tomēr paciesties līdz jūlija beigām, lai tad ir 3 nedēļas 2 vietā.

Varu atbildēt uz otro jautājumu. Man, varbūt atšķirībā no citiem, bērnībā nebija nekāda īpašā sapņa, par ko kļūt. Drīzāk zināju, ko pavisam noteikti negribu. Skolā sapratu, ka nekādi eksaktie mācību priekšmeti nav manējie, tad nu vairāk pavirzījos pa humanitāro ceļu. Tā kā man abi vecāki ir skolotāji, tad zināju, ka skolotāja es negribu kļūt, jo redzēju, cik emocionāli smags darbs tas tomēr ir. Vecāki arī teica: "Tikai nekļūsti par skolotāju!" :D
Pirmo bakalauru ieguvu jomā, kas ir uzskatāma par "viss par visu un par neko", aizgāju studēt, jo nezināju, ko gribu. Tālāk jau viss notika mazliet mērķtiecīgāk, bet tur, kur esmu tagad, nokļuvu diezgan nejauši. Man nav bijusi plānota karjera, bet tāpat esmu nokļuvusi vietā, kas mani apmierina.

Annie, pacieties :)
Par darbu, tad man jāraksta baigā pentere, bet man slinkums ,varbūt dienas gaitā .... :)


Es vēl pa gultu, bēbis blakus čuč, laiks šķiet ne visai un esmu gatava atdot miljonu par kafiju gultā! Eh... vajadzēja gulēt virtuvē...

Labriit...es arī jau pāris dienas salstu, vakar ielīdām ar draugu gultā, sapratu, ka būs auksti, dzinu viņu ārā no gultas un vilkām ārā silto segu no gultas apakšas :D ... un vēl vilnas zeķītes kājās uzvilku :D tad gan bija dievīgi silti mmm... gribu atpakaļ siltajā gultiņā...



Bērnībā ir daļa bērnu, kas grib kļūt par to, kas vecāki ir, un daļa, kas grib kļūt par kko galīgi citu...

gribēju būt vai nu psihologs vai bērnudārza auklīte, pašreiz esmu sertificēta auklīte vienai mazai princesītei, bet 4 gadus nomācijos Bulduros par floristi, kad beigsies šis darbiņš, tad meklēšu kko citu, citā jomā, varbūt atpakaļ uz floristiku, jo tā joma man tomēr arī jau mazliet pietrūkst...

Labrīt!
Paēdīšu brokastis un došos uz pastu. Godīgi sakot, tik sen neesmu nevienam sūtījusi vēstuli, ka man īsti nav skaidrs, cik maksā pastmarka. Nekas, šodien noskaidrošu :)

Autorei
Mana nodarbošanās ir datorgrafika un webdizains.
Bērnībā man ļoti labi padevās zīmēšana. Vēl joprojām saglabājusies kaudze pamatskolas diplomu no visādiem konkursiem. Taču nekad neesmu gribējusi būt māksliniece. Man pašai patika visādas domāšanas lietas - matemātika un tā. Kad nonācu pie skolas un profesijas izvēles, sākumā vispār domāju pēc vidusskolas gadu nemācīties un izlemt pa šo gadu, kas es būšu, draugi pierunāja mēģināt šo te. Sanāca kompromiss starp mammas vēlmi, lai es būtu māksliniece un manu vēlmi darīt kaut ko, kur smadzenes arī jākustina.
Pēc skolas uzreiz savā profesijā nesāku strādāt, sūtīju CV uz vietām, kas varētu mani interesēt. Kad saņēmu uzaicinājumu uz pārrunām, kas beidzās ar piedāvājumu pēc dažām dienām sākt strādāt, ierados Rīgā pilnīgi bez nekā un bez pārliecības, ka izdosies, bet ar vēlmi mēģināt - ja nu sanāk. Sanāca :)

Šodien ļoti labi izgulējos, tagad dzeru kafiju, un kratu bebi ratos, lai aizmieg, jo gribu vēl dušā ieskriet, drīz nāks ciemos draugi, palīdzēs man nostiept ratus lejā, beidzot iesim staigāties, bet nu ārā atkal nelabs laiks...
Klausos dziesmu popularitātes vējš un nesaprotu kas, bet baig patīk, jau uz apli laižu 4 reizi :)

Izmacijos par ekonomisti, jo īsti nezinaju kur gribu macīties, ekonomika ietvēra visu to kas man patīk, nauda, gramatvedība, matemātika, marketings.
Vispar iespaidojos no mammas, jo mamma ir grāmatvede un viņai nu ļoti patīk savs darbs, pilnīgi fano par cipariem utt :) Nu un man ar tā gribējās.
Sāku strādat par gramatvedi mazā uzņēmumā, man nepatika, katru dienu gandrīz viens un tas pats.
Tad aizgaju un ilgi nevarēju atrast darbu, pieteicos vienā no Latvijas firmām uz konfekšu fasētaju :D Un tur man piedavaja pastradat par lietvedi, un man ļoti patīk, katru dienu kautkas jauns, daudz dažadu pienakumu, pilnīgi lidoju pa kabinetiem :)

Labrīt!
Vakar vakarā sāku skatīties youtubaaa internus, izrādās, ka tur jaunas sērijas par ko nezināju. Un tā līdz 2 naktī nosēdēju. Šodien darbā līp acis ciet, kā pusaizmigusi staigāju. Aizmirstu parakstīt papīrus, laiks neiet uz priekšu.
MD tēma sūkā L*****, prakse jāraksta :@ Ja kāds mani izvedīs, man skavotājs pa rokai ir, būs taisni pierē :) pēdējā laikā kaut kā spiedoša sajūta krūtīs, gŗuti elpot. domāju moš ļifonu pa ciešu taisu ciet, bet nekā, mājas bēz viņa staigāju un arī grūti ir.
Noskrēju vakar savu ikdienas 10 km, pēc svētkiem var just, ka ir dzerts un ballēts. Ceļu bļodiņas vispār liekas, ka ciskās sakāpušas :D Sāp.

Par darbu-. hmmm, aizgāju mācīties uzņēmējus, likās, ka nu tik būs, nu tik ies. Bet sapratu 2 gadā, ka noup-nebūs :D Bet nepametu, likās negodīgi pret sevi, ja jau 2 gadus esmu izvilkusi.
Maģistrs tagad iet viesmīlībā, kaut kas galvā pārtrūka un domāju atkal-jā,šis būs.....Un atkal garām, nezinu ko man iesākt ar savu dzivi :D
Tagad strādāju lielā valsts uzņēmumā par sekretāri. :D labaaaaaaaais :D

Jau iepriekš atvainojos par kļūdām, jo rakstu no telefona!
Kompliments beztēmas autorei par dienas jautājumu, bija, ko padomāt ka tad īsti radās tāda ideja.
Esmu optometriste, gandrīz jau maģistre, pēdējās 23 dienas palikusas :D. Bērnība zinaju, ka noteikti nebūšu friziere ka mamma, jo nesaista tāds māksliniecisks darbs, zīmēt un rokdarbus vispar neieredzu, labak patika un padevās eksaktas zinātnes. Uz medicīnu negribēju iet ta iemesla del, ka ilgi jamacas, tāpēc domaju un apzināti gatavojos bioloģijas fakultatei, bet pedeja dokumentu iesniegšanas diena aizgāju uz optometrijas studijām! Esmu laimiga par savu izvēli, darbs apvieno visas manas vēlmes-medicīna, cilveks, skaists kabinets, mierīgi darba apstākli, normāls atalgojums! Stradaju mazpilsēta.

Šodien priekšniece paņēmusi brīvu, tāpēc ofisā valda tiiik jauka un brīva noskaņa! :)

Es karjeras izvēli vidusskolā ņēmu ļoti nopietni, nevarēju izlemt starp humanitāro un eksakto, beigu beigās racionālisms ņēma virsroku un aizgāju studēt aviācijas inženieriju. Pēdējā kursā pieteicos strādāt vienā uzņēmumā, kas ražo radio aparatūtu (to, kas torņos), taisīt tehnisko dokumentāciju, bet jau pēc 5 mēnešiem sāku IT sfērā par CRM sistēmas administratori.
Hah, ja man pirms 5 gadiem kāds teiktu par ko es strādāšu, es padomātu, ka tas cilvēks "kaut ko" pīpē. :D

Paldies, meitenes!
Man 2ro jautājumu vajag skolai, bet patiesībā inčīgi arī palasīt, ja arī nevajadzētu :)

Labrīt!:)
Šorīt ir tas rīts, kad gribas pačīkstēt, ka gribu gulēt, necelties no siltās gultiņas un nekur neiet. :D
Bet tiešām, atkal normālā laikā aiziet gulēt nevaru un tad čīkstu no rīta, ka miegs nāk, dusma uz sevi.
Bet neko darīt, jāceļas, lēnām jātaisās uz skolu.
Pēcpusdienā jāsatiek draudzene, iesim kurpes viņai skatīties (cerams šoreiz kaut ko viņa arī nopirks :D ).
Gaidu silto laiku atpakaļ. Nevar saprast, kā ģērbties tagad un, protams, esmu apsaldējusi kaklu :/

Joprojām ss.lv vaļā visu laiku, bet tādu dzīvokli, kas nebūtu pabriesmīgs un saprātīgā cenā un vēl pieejams, nav izdevies atrast :/

Foršu jums dienu! :)

1kārt-Labrīt :)

2kārt- manai pašreizējai darba dzīvei nav nekāda sakara ar bērnību. Par tām lietām, ko daru, manā bērnībā nekas vēl nebija zināms :)
šeit esmu pateicoties draudzenei, kura mani ieteica savam darba devējam. Mācījusies esmu uzņēmējdarbību un vadību, nu, kaut ko es te vadu, bet ne uzņēmumu :D

vispār es gribētu sevi saistīt ar datordizanu vai kaut ko tamlīdzīgu.

Labrīt!

Man šorīt bija ļoti grūti piecelties, jogu nokavēju 20 minūtes.
Taču vakar izdomātais atklājums par sojas pienu man atkal ir pavēris iespēju dzert kafiju, kuru tikko pabeidzu malkot- debešķīgi!
Es gribēju kļūt par aktrisi, bet ģimenes ietekmē aizgāju uz juristiem. Nevarētu teikt, ka mani pārāk interesēja tā sfēra, tādēļ ļoti mocīju bakalauru, tagad jau, kad esmu pieaugusi- pirmais maģistru gads aizgāja vieglāk. Jautājums- kā būs ar maģistra darbu, kas aulēkšiem tuvojas :) :)
Es vairāk esmu no tiem cilvēkiem, kas ļaujas dzīvei, izmantojot izdevības, kuras tā dod.
Runāju ar savu priekšnieci- viņa arī paļaujas uz dzīvi un izmanto izdevības, ko tā dod.
Mana māsa savukārt jau bērnībā zināja, ka grib kļūt par ārstu, un uz to mērķtiecīgi gāja.

Plāns šodienai- aiziet uz vēl kādu sporta nodarbību pusdienas laikā, jo no rīta netīšām gadījās apēst Geišas šokolādīti :)

Jauku dienu visām!

1.kārt - biju pie daktera šorīt. Mērijām punča iemītnieku un priecājāmies par viņa azartisko velšanos uz riņķi. Nu gluži kā kamolītis. :)

2.kārt - man sanāca plānu maiņa. Pēc pamatskolas jau zināju, ka gribu būt friziere. Uz to arī gāju, iestājos uzreiz skolā un apguvu profesiju (lai gan visi mani aprunāja, ko es izcilniece darot profenē). Diemžēl mācību otrajā pusē, guvu traumu, kuras dēļ ārsts jau gribēja aizliegt vispār pabeigt mācības. Par laimi, izdevās samaksāt un pierunāt vismaz atļaut pabeigt mācības. Ko arī izdariju. Diemžēl ikdienā strādāt nevaru. :( Tāpēc pēc profenes nācās nu ātri gudrot ko jaunu. Otra mana stihija ir cipari. Tad nu gāju uz uzņēmējdarbību studēt ar ekonomista specializāciju, papildus apgūstot arī grāmatvedību. 3. kursā universitātē vajadzēja meklēt prakses vietu. Paziņa ieteica vienu uzņēmumu, kur vadība ir no dzelzs, bet vismaz raksturu norūda un darbu iemāca. Tur arī aizgāju, un tā arī esmu palikusi jau 4 gadus. Mazs uzņēmums, nekur diži ka karjeras kāpnēm nevar uzkāpt, bet es no mazas asistentes esmu izaugusi (ja tā var teikt) par universāli. Ja bosa nav uz vietas, aizvietoju bosu, ja nav kādas kolēģes, aizvietoju kolēģi. Dažreiz pašai tas kretinē, bet tomēr man patīk, ka nekad nevaru sūdzēties par garlaicību. Jo vienu dienu strādāju ar to, citu atkal ar kaut ko citu.

Heijā :)
Atrisināju savu nedēļas nogali, vakar baigi noņēmos ar piedāvājumu meklēšanu. Tiešām pāris stundas tam veltīju. Draugs mierīgi pateica, la nelauzot galvu, mums būs sportiskā nedēļas nogale, riteņosim gar Mozeli. Un man kā akmens no sirds nokrita, jo pēdējā brīdī atrast sakarīgu piedāvājumu, vakar likās nereāli.
Mani vecāki bija vetārsti, esmu ārste. Man bērnībā ļoti nepatika kūtis :D tā nu abas ar māsu aizgājām uz cilvēku medicīnu. Vidusskolā man gribējās studēt stomatoloģiju, bet man ķīmija sāka likties saprotama tikai augstskolā....Man patīk mūžīgās izglītības iespējas. Viens sirds sapnītis manī gruzd vēljoprojām. Tā ir kultūrvēsture. Ne jau naudas pelnīšanai vai ģimenes uzturēšanai, bet savam priekam.

Labrīt!

Atgriežoties Latvijā, mani sagaidīja aukstumšoks :D Bāc, kāds Ziemeļpols bija dzīvoklī, kad ienācu! Man šķiet, ka tur tikai lāsteku trūka. Labi, ka mājās ir divi sildītāji, uz rīta pusi temperatūra kļuva kaut cik normāla.
Esmu jau atpakaļ darbā, šodien vēl pēc-ceļojuma besis, vēlme atgriezties un absolūta nevēlēšanās strādāt. Bet darbi ir iekrājušies, tāpat mājās ir ko darīt un vēl jāpaspēj šovakar paskriet. Toties sirdi silda gūtās pozitīvās emocijas un foršie pirkumi (:D).

Par otro jautājumu -
tur, kur esmu tagad, nonācu pavisam nejauši. Kopš bērnības gribēju būt žurnāliste, studēju žurnālistiku un paspēju arī mazliet vairāk kā gadu pastrādāt šajā profesijā. Tad sākās krīze un es sapratu, ka nekur netikšu ar savu žurnālistiku. Maģistros aizgāju studēt vadību, pēc tam tiku pie savas pirmās nopietnās darba vietas, divus gadus nostrādāju tur par biroja vadītāju un sapratu, ka uzņēmums sevi ir izsmēlis un man tur paliek aizvien neciešamāk. Aizgāju no tā darba. Sāku meklēt kaut ko līdzīgu, bet ar perspektīvu uz izaugsmi, kas vecajā darba vietā nebija iespējama. Pašreizējā darba vietā es sākotnēji pieteicos uz citu vakanci. Kad intervijā man jautāja, kādi ir karjeras plāni nākotnei, teicu, ka gribu tiešā veidā strādāt ar projektiem. Un tad man pateica - projektu nodaļā ir brīva vakance, es varētu būt piemērota kandidāte. Un darbu es dabūju.

Bērnībā bija sapnis kļūt par arhitekti vai zīmēt multenītes. Jau 6 gados ļoti labi zīmēju, visi bija pārliecināti, ka kaut kādā labā mākslas skolā eju. Mākslas skolā neesmu nekad gājusi, kaut gan patiesībā tas nav jūtams. Pēc vidusskolas beigšanas sapratu, ka nav pietiekamu naudas līdzekļu, lai mācītos mākslu, tāpēc aizgāju uz kaut ko, kas galīgi nesaistīja. Pēc trim nedēļām sapratu, ka tas nav mans aicinājums, pēc pusgada aizbraucu uz ārzemēm, lai nopelnītu naudu mākslas studijām un pirmajam datoram. Paralēli nāca pasūtījumi par portretu zīmēšanu, kas arī man deva papildus ienākumus. Atgriezos, iestājos dizaineros, pēc laiciņa atradu arī darbu Latvijā. Šovasar es pabeigšu bakalaurus, pa šiem četriem gadiem mocījusies esmu daudz, bieži bija tā, ka nebija pat ko ēst un vajadzēja sesijai mācīties, materiālus pirkt priekš maketiem un planšetēm. Bet tas viss bija tā vērts, jo savu sapni esmu piepildījusi.
Un nākotnē vēlētos kādu savu mazu biznesiņu, atvērt izstādi un iemācīties zīmēt citās tehnikās. Bet tad jau redzēs, galvenais, ka beidzot esmu pārliecināta par to, ko es daru.