Man ir par maz...

Šakti, nu māsai ir līdzīga problēma - viņa nerunā, jo zina, ka sākot runāt, čalis vnk pazudīs, jo nekā nopietna viņam nevajag. Tikai viņš to nesaka, viņa neprasa - visi izliekas, ka viss ir cool. Čalim ērti, bet viņa saka, ka tjipa viss ir labi, bet tāpat grib viņu it kā pāraudzināt. Vienreiz sāka runāt un viņš uz nedēļu vienkārši aizlaidās. Protams, ka neteica, ka sarunas iespaidā, bet come on.. viss saprotams. Nu, tā arī dzīvo: cer, bet apkārtējie redz un es pat teiktu, ka zin, ka nekas tur nesanāks. Nu domā pati, vai Tev vajag

Sinepe, kādā veidā es apvainoju Šakti? Es salīdzinājumu neattiecināju uz autori. Tikai izteicu viedokli, kā es justos.

Esmu slikta runātāja... viņš mums ir runātājs. Es vairāk apspiežu visu sevī, apvainojos vai dusmojos, bet runāt par attiecībām man ir problēma

Nu, man tādu vīrieti nevajadzētu. Es justos, kā meitene pēc izsaukuma

Man šķiet, ka viņa lūdz padomu, nevis tavu pretīgo, aizskarošo komentāru!

Ja jau ir tapusi ši tēma, tad jau nav tik labi.

Kas tās par attiecībām, ja jau nevarat pat pārrunāt jautājumus par to, ko katrs sagaidāt no attiecībām.

Man par pāris gadiem mazāk nekā viņam.
Ja pārāk sākšu "kačāt pravas" un kaut ko no viņa pieprasīt, zinu, ka riskēju ar attiecību izbeigšanos. Un to es negribu, jo ir tik labi...

Cik Tev pašai gadu? Kā Tu domā ko viņš teiks, ja sāksi runāt par to?

Viss tagad tā sanervozējos dēļ šīs diskusijas... runāt gribu, bet attiecības izbeigt neesmu gatava

meksikanka, cik ilgi tikāties un kāds beigu beigās tad bija risinājums?

Piekrītu kristai! Jāskatas, ko pati vēlies no dzīves ar viņu..

Mēs tā neesam biagi pāarunājuši, ka nu esam kopā tagad. Vienkārši tiekamies un viss.

Es prasu, jo man bija līdzīga situācija. Diemžēl. Neesam to atrunājuši, jo likās, tik mazs laiks pagāja. Nu re.. viņam plānos bija viens, man kas pavisam citādāks.

Ja tev vajag to ikdienas rutiinu un ceri uz kopdziivi vai vismaz biezjaaku tikshanos, tad nav ko ar taadu tipu velti gaidiit briinumus. Vai nu vinjsh nav tevii pietiekami iemiileejies, lai tevis deelj kaut ko gribeetu mainiit savaa dziivee, vai arii vinjsh ir vientuljnieks - darbaholikjis. Peedeejie taa arii muuzju nodziivo vieni un bez beerniem.

manuprāt, tā jau ir darbaholiķa diagnoze, ja vīrietim 30, nav vēl nobāzējies un arī negrasās to darīt, un savs bizness ir jau desmit gadus. tev pašai jāizlemj, vai ir vērts tērēt savu laiku uz tādu, un vai kopā pavadītie retie brīži atsver to, ka pa nedēļu esi viena. vecu suni nepāraudzināsi...

Mēs tā neesam biagi pāarunājuši, ka nu esam kopā tagad. Vienkārši tiekamies un viss.

Sovakar tiksimies... varbūt pacelt šos jautājumus? :)

Lai būtu attiecības ir jāsaskan, un viens no jautājumiem ir šis, par kopā pavadīto laiku. Tev vajag vīrieti blakus ikdienā, viņam sievieti tikai brīvdienās. Man jau šķiet, ka nekas labs bur nesanāks, ja vien vīrietis nekļūs ģimeniskāks vai sieviete daudz neatkarīgāka.

Bet paklau, vai Jums tiešām ir attiecības? Varbūt Tu tikai domā, ka esat kopā. Neņem ļaunā, tas nav uzbrauciens, vnk izklausās, ka viņam kā jau katram vīrietim vajag meiteni. Attiecības negrib, bet seksu gan.. Vai vispār šai sakarā pārrunājāt, ko katrs redz attiecībās un kas nu kuram ir vajadzīgs?

Pašai tāds iekšējs plāns ir nogaidīt līdz gadam... ja viss turpinās būs labi, tad varbūt līdz kādam pusotram gadam... un tad jau skatīties un izvērtēt vēlreiz. Visu mūžu, protams, neesmu gatava būt tādās attiecībās. Bet šobrīd es negribu atteikties no tā, kas ir, jo mīlu viņu

Tev jāizlemj, skatoties, cik lielu iespaidu tas atstāj uz tevi. Tu vīrieti pazīsti labāk. Ja saki, ka par dzīvošanu kopā vari, kaut atmest ar roku (viņš nepiekristu), tad ir vērts padomāt vai spēj to izturēt. Man būtu par maz. To zinu droši. Tomēr, ņemot vērā aspektu, ka visam pa vidu ir spēcīgas jūtas un, tomēr vīrietis bezmaz nēsā uz rokām (ar to domāju, tiešām attiecas tik patīkami kā katra no mums vēlētos), tad būtu arī grūti, ko tādu izbeigt..
Lai vai kā, ja tev tādas domas radušās, tad tas nozīmē, ka ''līdz galam'' īsti laimīga neesi. Un, ja neesi laimīgs, kaut kas ir jāmaina. Tikai kurā virzienā?
Mani arī interesē jautājums par kopā-būšanu. Cik ilgi esat kopā? Varbūt tas ir tikai tāds sākums un vari mainīt, ar laiku, vīrieša domas?

Trīsdesmit

Cik viņam gadu?

Elizabete, esmu tā darījusi. Bet ar pamatu, protams. Es pati arī esmu aizņemts cilvēks un šad tad arī nevaru. Viņš to ļoti respektē un nekad nav izteicis pārmetumus, ja netieku. Vienmēr paprasa, kādi man plāni nedēļas nogalei un tikai tad piedāvā savu variantu