Čau, meitenes! :)
Rīts iesākās ļoti feini, līdz mana māte izdomāja mūsu labo garastāvokli novilkt pie zemes, samīdīt, uzšpļaut, vēlreiz samīdīt un tad galīgi iemest to mēstuvē. Kāpēc vispār mani vēl tas izbrīna un sāpina? Pfff.. baros uz sevi par stulbo naivumu, ka cilvēks, kurš dievina strīdus, kādreiz varētu arī bez tiem iztikt. Vispār plānojam ar vīru, ka laikam jādodās prom pirms plānotā laika. :(
Visādi citādi atsaucu vakardienas prieku, par vēl vienas cosmo meitenes iepazīšanu, savu draugu satikšanas un, manuprāt, mīļās, spontānās pasēdēšanas. Esmu lepna, ka pazīstu feinus cilvēkus :)
Šodienas plānā ir apciemot tēti un vienkārši izrauties no negatīvās gaisotnes. :)