Redzu, ka te sen iestājies klusums. Cerams, ka kāds tomēr iegriezīsies... :)
Pati neesmu neko rakstījusi, jo bija pilnīgs "sausais" periods. Pilnīgi nekādu sapņu. Pamazām jau atkal sāku nostabilizēties. No pilnīgas miglas kaut ko sāku atcerēties. Labi zinu, ka sapņoju vismaz kādus 5 sapņus, bet vismaz pēdējā laikā varu arī kādu atcerēties.
Pēdējie 3 sapņi.
Es runāju ar krievu interniem un viņi man pārmet par to, ka es viņus aizvilku sev līdz uz debesīm...? Sajūta bija nevis tāda, ka esmu mirusi, bet es kā rēgs spēju ceļot starp pasaulēm. Viņi uz mani dusmojas un saka, lai vedu viņus atpakaļ.
Ārā ir satumsis, visur migla. Es ieeju tādā kā disnejlendā, bet tā ir vairāk līdzīga bruņinieku pilij. Es tai apeju apkārt un tur tālāk ved ceļš uz paralēlo pasauli, vietu, kur ir viduslaiki. Es tur ļoti vēlos nokļut, bet priekšā ir upe un tilts. Tilts diemžēl ir sabrucis. Beigas.
Esmu nokļuvusi kādā vecā mājā kopā ar saviem tuvākajiem draugiem. Mēs šajā mājā taisamies pārnakšņot, bet kāda sieviete mūs pieskata. Ar 2 draugiem norunājam naktī pa kluso doties izpētes gājienā. Lai tiktu ārā mēs grieztos un sienās griežam caurumus un lienam pa tādu labirintu. Kad nokļūstam ārā, visur zied ievas, ārā ir silts, spīd saule, ir vasara. Es ieraugu ceļu un sāku pa to skriet uz priekšu. Gar manas vecmāmiņas māju tas viss ir asfaltēts, tad es priekšā ieraugu putnus. Beigas.
Gan jau, ka arī Jums ir, ko pastāstīt. Tauta, sarosās! :)