Vīrietis ar "piekabi".

Es jau kad iedomājos, ka mans līgavainis kādreiz ir gulējis ar citu sievieti, man jau šermuļi metas

Man arī :D :D :D :D :D

Nesaprotu šitos- Nevaru sadzīvot ar bērnu, WTF? Kā pieaudzis,inteleģents un psiholoģiski nobriedis cilvēks var netikt galā ar bērna niķiem/raksturu?

Manuprāt, bērnus nevar pieņemt cilvēki ar lielu ego un zemu pašapziņu. Grūti sagremot, ka vīrietis mīlēs kādu citu-savu bērnu, pie tam bijusī arī apkārt grozīsies. Tur tiešām vajag nobriedušas personības.

Žēl bērnus, kas tam visam ir pa vidu-tā īsti nevienam nevajadzīgs :(

Kristīne

Vismaz manā gadījumā problēma nav bērns bet vīrieša neizdevušās attiecības. Ja vīrietim ir bērni no 10 gadus ilgušas laulības- laipni lūdzu! Bet ja šķīries ir gadu pēc bērna piedzimšanas, tad negribu es to vīrieti, ne jau bērnu...

Morgan

pilnībā piekrītu, atkarīgs kāds vīrietis un kāds ir viņa stāsts. Ir dzīves,kurās labāk nebūt pa vidu :)

Ar pašreizējo prātu - nē, neuzsāktu. Esmu pārāk egoistiska un greizsirdīga. Tāpat kā lielākā daļa gribu būt pirmā un vienīgā, kas dzemdē vīrieša bērnu. Man arī nepatiktu mūžīgā saikne ar bijušo sievieti - bērna māti. Tāpat vēl bērna niķi, ka tētim jauna sieva, nu nē.

Nekad nav nācies saskarties ar šādu situāciju, bet domāju, ka varētu. Kaut gan ej nu sazini, kā būtu realitātē.

Man liekas ļoti bērnišķīgi tādi pretargumenti kā "es gribu būt viņam pirmajā vietā!" utt. Kas, jūs kādas pirmklasnieces? Es priecātos par vīrieti, kuram viņa bērns ir prioritāte. Tas nozīmē, ka arī mūsu kopīgais bērns, ja tāds būtu, baudītu tādu pašu attieksmi. Manās acīs tā ir tikai slavējama īpašība. Tiešām neuzskatu, ka pieaugušai sievietei vajadzētu mēģināt konkurēt ar bērnu.

Bet, nu... Šī diskusija parāda, cik dažādi ir viedokļi.

Nu, ja attiecības izjūk gadu pēc bērna ienākšanas pāra dzīvē, tad ir jāskatās uz kopainu. Jaunās māmiņas, viena daļa, krīt depresijā - cita daļa nošķir bērnu no tēva - vēl kāda daļa nedara neko un tikai čīkst - bet vēl kādu daļu jauno māmiņu jaunie tēvi vienkārsi pārstāj mīlēt. Jebkurā gadījumā, ja sieviete ir devusi iemeslu sevi pamest, tad ne jau no atbildības vīrietis atsakās, bet no nelaimīgas savienības ar sievieti. Reizēm, tā ir labāk kā beigtu sunīti paturēt mājās, tikai tādēļ, ka mīļš... Savukārt, ja vīrietis līdz ar atteikšanos no sievietes attālinās arī no bērna, tad vīrietim par vīrieti vēl ir jāizaug. Un sievietei ar tādu nav pa ceļam.

Bet meitenes!!! Dzīvē gadās visādi, arī sievietes paliek vienas ar bērnu un ko? Palikt vienām? Iedomājieties to no otra skatu punkta. Tāpēc, ka ir "piekabe", dzīve ir beigusies? Njā, interesanti palasīt viedokļus..
Es arī sākumā teicu tā un šitā, bet dzīve mēdz izspēlēt jokus. Ar bērniem var iemācīties sadraudzēties. Protams, problēma ir bijusī sieva/draudzene, bet cik arī tādu problēmu nav tiem, kam nav bērnu? Tāda sajūta, ka bērns ir kaut kas šausmīgs. Labi, man to nesaprast.

Ance, es jau nesaku ka šādi cilvēki ir norakstāmi vai ka nepareizi veidot ar tādiem attiecības.

Un es neapgalvoju pretējo - katram savs vienkārši. :)

Dzīvē gadās visādi, arī sievietes paliek vienas ar bērnu un ko? Palikt vienām?

da labi, ko tu te sacepies, pasaulē pietiek cilvēku, kas pieņems arī to tavu bērnu.

katrs te var atbildēt par sevi un neviens nav teicis ka tu nedrīksti tikties ar tādu kam bērni!
nosodīt kādu dēļ tā, ka viņš negrib pieņemt svešu bērnu ir vienkārši tizli nu.

peekaboo, atdziesti bērns :D Es kādu nosodīju? U manu bērnu nejauc te iekšā, kad pati būsi māte, tad arī varēsi sprēgāt!!!

Man liekas ļoti bērnišķīgi tādi pretargumenti kā "es gribu būt viņam pirmajā vietā!" utt. Kas, jūs kādas pirmklasnieces?

Savos 18-26 obligāti, vienkārši tādas bija emocionālas vajadzības, bet 35 es ļoti labi zinu ka man būtu pohuj, principa jau tagad būtu. :D

Dzīvē gadās visādi, arī sievietes paliek vienas ar bērnu un ko? Palikt vienām?

Man tomēr liekas, ka to nevar salīdzināt, jo sieviete ar bērnu - to vīrietim ir vieglāk pieņemt kā sievietei vīrieti ar bērnu, pie kam vēl tādu bērnu, kurš dzīvo kopā ar šo jauno ģimeni, nevis ar savu māti. Gluži vienkārši tāpēc, ka parasti sievietes ir vairāk saistītas ar bērniem, piemēram, taisa ēst, pavada uz skolu u.c. tādus sadzīviskos darbus. Un it kā tētis ir miesīgais, viņa jaunā dzīvesbiedrene bērnam ir tikai viņa tēva draudzene, bet šai tēva draudzenei ir reāli jālemj un jādara tik daudz šī sveša bērna vārdā, tā arī var rasties dažādi konflikti gan starp bērnu un jauno draudzeni ("tu neesi mana mamma!!"), gan starp draudzeni un bērna mammu (novilkt audzināšanas robežas). Savukārt, ja vīrietis ienāk ģimenē sieviete+viņas bērns, tad tur nekas daudz tādos sadzīviskos sīkumos nemainās un, manuprāt, audzināšanas robežas daudz vieglāk salikt pa punktiņiem.

kādu vēl tavu bērnu? kā es varu zināt ka tev bērns? :D:D:D
tas bija domāts vispārīgi....
izlasi vēlreiz savu rakstīto.... arī sievietes paliek vienas ar bērnu un ko? Palikt vienām?
Tāpēc, ka ir "piekabe", dzīve ir beigusies?
Tāda sajūta, ka bērns ir kaut kas šausmīgs. Labi, man to nesaprast.
kurš te saka ka dzīve ir beigusies, ka jāpaliek vienam uz mūzu un ka bērni ir kautkas šausmīgs?? pati kautko izfantazēji :D

tad ko tu gribēji ar savu komentāru izteikt beigu beigās? jebkurš saprot, ka var palikt viens ar bērnu, nekad neko taču nevar zināt, bet dēļ tā, neviens nav spiests iesaistīties attiecībās ar vīrieti kam ir bērns.

Protams, problēma ir bijusī sieva/draudzene

šī gan man nebūtu problēma... =)

miroslava, piekrītu, par to tā neaizdomājos. Vispār šī tēma ir tāda, par kuru varētu malt un malt, līdz kādreiz nesanāk atdurties. Man vienkārši ir viens piemērs, kur vīrietis it kā pieņem sievieti ar diviem bērniem, bet par viņiem nerūpējas, jo tie taču nav viņa bērni. Nu katrā ziņā situācijas ir dažādas un ne man par tām spriest!

peekaboo, es vispārināju par bērnu, tak što! Un viedokļi dalās! Es gribēju minēt tikai to, ka nevajag attiekties kategoriski, jo nekad neko nevar zināt :)

Divaini, ka tik daudzas savos komentaros min vardus "svess berns". Tas tacu viriesa berns, ka vins var but svess?

Man ir bērns,un esmu šķīrusies,un manam mīļajam ie bērns no iepriekšējām attiecībam. Abiem iepriekšējās attiecības bija ilgas.
Un ziniet? Es nespēju šobrīd iedomāties labāku dzīvi kā tagad. Jo tieši viņš māk labi apieties ar manu meitu,meitiņa ir viņu ļoti iemīļojusi un ļoti vienmēr gaida.
Man galīg nav ar šo visu problmas. Viņa bērniņs gan dzīvo diezgan tālu no mums,bet pie bērniņa tiek braukts ciemos un rupējās. Esam bijuši kopīgās izklaides braucienos ar abiem bērniem.
Esmu tiešām priecīga ,ka viņam pašam ar ir bērns,un viņš saprot un pieņem mani ar manu bērnu.

Iespējams varētu. Viss atkarīgs no konkrētās situācijas. Ja bērns ir normāls (lasīt - neizlutināts) un vīrietis ir normāls (lasīt - tāds, kas prastu visas savas attiecības salikt pa plauktiņiem, neļaujot bijušajai manipulēt un lieki jaukties jaunajās attiecībās), tad man bērns netraucētu. Domāju, ka man tieši būtu liels prieks būt šī mazā cilvēciņa, kuram tā jau ir bijis smagi bez normāla "mamma+tētis" modeļa, atbalstam un draugam.