Alkohols

Mn izlasot uzreiz liekas,ka problēma ir vīrs. Nu "normāls" vecis. katr vakaru grib aļukus dzert un tevi panes līdzi. Un tu līdzi panesies. Viņam vieglāk.

Vairākas reizes vīram esmu lūgusi,lai nepērk aliņus,bet tāpat pērk.
Esmu mēģinājusi nedzert,bet tas beidzas pēc pāris dienām,jo vīrs pārodas mājās ar aliņiem un mēs atkal dzeram.

Cik tu centies saņemties, tik virs tevi pavelk atpakaļ. Domāju,ka tev vajadzētu kaut uz pāra nedēļām distancēties no vīra un paskatīties,kā tu tiec galā viena,kad nav, kas pienes aļukus vakaros. un attiecīgi,ja sanāk- tad zini,kur ir tavs klupšanas akmens.

Jomajo, 300,- mēnesī nozert,

Visas atkarības parasti ir ļoti dārgs prieks.

Wee, a ko man teikt, cukuroti smaidīt un bārstīt saldās runas par to, ka vai cik jauki, ka apzinies savu problēmu, un tik forši, ka tu mums te atrakstīji, kopīgiem spēkiem mēs centīsimies to pārvarēt!

Bļe, autorei mutē neviens nelej, bet savu gribu mēs nevaram vinai iedot, te izvēles ir divas - nodzerties un izaudziņat tādu pašu pēcteci vai saņemt sevi rokās un pārtraukt! Jā, gan jau, ka ir grūti, bet ir jāsaņem sevi rokās un ko te dos manas saldās runas!? Alkoholisms ir izlaidības slimība!

Es domāju,ka te problēma atrisināsies tad, kad arī vīrs sāks domāt ar galvu...

Annie-Zinu ka vīru nevar vainot,jo tā ir mana dzīve un es pati to veidoju.Bet gribasspēks ir par švaku,lai sāktu jaunu dzīvi.

Becky-Es saprotu,ka tikai pati varu savu dzīvi mainīt.Šeit uzrakstīju,jo gribās parunāt,gribās lai man apkārtējie parāda,ka šādi dzīvot nevar.

Brunette-Jā atzīšu raksturs man švaks,vienmēr bijis.

Weee-Varbūt,vīrietim grūtāk adzīt savu problēmu.

Čupakabra-Esmu divas nedēļas dzīvojusi prom no vīra,ciemojos pie vecākiem.Nekāda problēma tās nedēļas nedzēru.

Man vienai bijushajai draudzenei bija liidziigi kaa tev. Jaa diemzheel vairs neesam draudzenes. Dzeera vinja ljoti (ceru,ka vairs nee), pazaudeeja darbu,jo vienmeer pillaa un ar smaku naaca straadaat, visi draugi noveersaas, bet vinja tik turpinaaja dzert un pie taa,ka jau ap 10 no riita atveera alus bundzu vienmeer vainoja citus, te viirs bij idiots un nemiilams, te beerns neklausa, te darbaa bij gruuta diena utt utt.. Palika staavoklii ar otru beerninju un pat tad staigaaja ar lielu punci piipeedama un alu dzerdama. Kameer vinju nesavaaca policija, kad vinja galiigi paardzeerusies ar mazo pa ielu blandiijaas. Un vinjai piedraudeeja atnjemt beernu, uzlika sociaalo uzraudziibaa... Tad vinjai atveeraas acis.
Vinja bija nolaidusies ljoti. Taa,ka padomaa, nekas nevar buut briesmiigaaks par nodzeerushos sievieti. Tu zaudee savu skaistumu, zaudee laiku,ko vari skaisti pavadiit ar savu gimeni..zaudee ljoti daudz.
Vnk SANJEMIES!!!! nedzer, nogriez to padariishanu kaa ar nazi! Jo tas tieshaam nav nekas labs.
Un paskaties no malas kaa tas izskataas...

Tiesa, ne vienmēr alkoholiķiem-vecākiem izaug tādi paši bērni. Daudziem iestājas tieši pretējā reakcija un viņi vai nu vispār nedzer vai tikai svētkos, ti, minimāli. Tā kā bērns nav norakstāms, bet padomā par to, kādas jums būs attiecības. Cik zinu šādus cilvēkus, tad viņiem ir kauns no saviem vecākiem, viņi viņus nesaprot, cenšas distancēties. Vienīgais iemesls, kāpēc pavisam nepamet novārtā, ir žēlums.. (labi ja tāds vispār eksistē). Tapēc padomā, vai tiešām tu vēlies, lai tavs bērns justu pret tevi žēlumu? Mainies, ja ne sevis dēļ, tad bērna dēļ.

Nu, tad ņem bērnu un brauc pie vecākiem. Gan jau pieņems Tevi un palīdzēs. Ja vīrs dos priekšroku alkoholam, tad viņš jums nav vajadzīgs.

Taa,ka padomaa, nekas nevar buut briesmiigaaks par nodzeerushos sievieti.
Jā to ļoti saprotu. Man laikam vajaga tādu ritīgu spērienu pa pakaļu,lai gribasspēks sāktu darboties.

Meklē kādu atbalsta grupu, kaut tos pašus AAA.
Ja vīrs nav gatavs mainīties, saprotot, ka tāds dzīvesveids kaitē gan pašiem, gan finansiālajam stāvoklim, gan bērnam, un arī pēc nopietnas izrunāšanās nav gatavs, aprodi ar šo domu, tad ir jāpamet vīrs. Šajā situācijā atbalstu ultimāta izteikšanu - vai nu maināties abi, mājās aliņi vairs netiek nesti, vai cīnies tad viena.
Otrs, piekrītu Annie, vīru vainot pie tā, ka pati dzer aliņus, īsti nevarētu. Tas, ka tie ir atnesti mājās, nenozīmē, ka Tev arī tie uzreiz jāizdzer.
3 dienas... nu jā, tātad pietrūkst gribasspēka. Tam tad ir kardināli jāmaina apstākļi un situācija, lai no tā purva izlīstu.

Vīram ir cerība, ka Tu pārdomāsi ... Un Tu šo cerību vairo un baro, kad atver pudeli pēc 3 dienu pārtraukuma.

Mūc no tāda pa gabalu, mūc ko kājas nes! Ja viņš gribēs atjaunot attiecības, tad sapratīs savu kļūdu un darīs kaut ko lietas labā un neļaujies solijumiem, bet reālai rīcībai. Bet tu, sargi sevi, savu dzīvi un bērna dzīvi. Ja viņš nesapratīs savu problēmu, tad nav lemts un tev tāds vīrs nav vajadzīgs.
Un pati lūdz palīdzību narkologam. Pati tu ar to netiksi galā, tā ir viena sasodīta sātana slimība, kuru pats uzvarēt praktiski nevar. Tas ir smags psihologa darbs iznīdēt šo atkarību, iznīdēt to zemapziņu, kas liek brīvā brīdī aiz neko darīt likt pie lūpām to nolādēto aliņu, iznīdēt pieradumu. Diemžēl zaļais pūķis ir krietni smagāks un grūtāks nekā mēs varam iedomāties, līdz paši ar to nesastopamies un nepiedzīvojam.
Tikai nedari kļūdas, nepieļauj pat prātā domu - ek, nu jau laiks ir pagājis un nu jau es varu vienu aliņu iedzert, nē nevari, un tev tas nemaz nav vajadzīgs, un neesi bravūrīga "es pati visu varu". Tu pirmo vissvarīgāko soli esi jau spērusi, tu esi atzinusi problēmu! Tālāk būs vieglāk, jo tev ir uz ko tiekties. Un tu to spēsi!

Klausi mani!

Miroslava-jā tieši bērns ir tas kā dēļ gribu mainīties.

Annie-dēļ darba nevaru ilgi ciemoties,cik varu braucu.

Ahh, un zinu, ko runāju, jo savulaik arī ilgi dzīvoju kopā ar vīrieti, kam 2-3 aliņi ik vakaru, šķita, ka ir ok. Tā ir relaksācija. Protams, ar laiku arī es neatpaliku.
Līdz tas piegriezās, apnika, pasūtīju to čali (vismaz nebijām precēti un nebija bērni. Tad, protams, to izdarīt ir vieglāk. Bet būtība jau nemainās - ir jādara tā, kā labāk pašai un Tavā gadījumā - bērnam), līdz ar to ar laiku pilnībā arī pazuda tā vēlme ik vakaru relaksēties.
Jo jāsaprot jau arī - tā nav relaksēšanās, tā ir aizmiršanās, gūstot vieglu žvingulīti. Organisms tādā regulārā, kaut nelielā štīmītī, nu nemaz, nemaz nerelaksējas. Savukārt, ja smadzenes spēj "relaksēt" tikai ar alkoholu, nu ir skaidrs, ka ir nopietnas, nopietnas problēmas ar dzīves uztveri/pašapziņu/dzīves mērķiem/utt.

Tereze- man jautājums, ko es reāli nesaprotu. Alko lietoju ļoooti reti, un tad to pašu D-light. Kas ir tas,kas sākotnēji tev pievilka tajā iedzeršanā? Kas patīk tajā iedzeršanas procesā? Tas reibonis?
es nekad neesmu sapratusi to iedzeršanas jēgu. Man draudzene ir aktīva iedzērāja,diemžēl. katru nedēļas nogali piedzeras un visas brīvdienas pavada atskurbstot. Kas ir tas,kas pievelkt tajā piedzērušamības sajūtā?

čupakabra, tas laikam ir aizmiglotās apziņas stāvoklis.

Kas ir tas,kas pievelkt tajā piedzērušamības sajūtā?

Varbūt atslēgšanās no ikdienas problēmām.

Ja nevari aiziet, tad esi nežēlīga pret sevi, un kopš šī brīža nekādos apstākļos nemalko ne pili alkohola.

Labaak to naudinu, ko teeree alkoholaa, izteeree peerkot augljus un svaigas sulas sev un beernam. Dzer taas, ar domu, cik tas veseliigi un kaa tu sev paliidzi..

DaYa-Mēģinu no tā purva līst laukā.Esmu domājusi par speciālistu palīdzību,bet kauns.

weee-Jā varbut ja ilgu laiku nedzertu,tad vīrs arī aizdomātos,bet tik grūti nedzert,ja blakus dzer

Gita-Paldies,par viedokli, tik ļoti gribas mainīties.

DaYa-Man agrāk vispār alkohols nebija vajadzīgs,daudz sportoju,tā relaksējos,bet liekas ka tieši ar šo vīrieti nodzeros,jo agrāk gājām bieži uz visādiem pasākumiem,bet tagad vīram ir uznācis kautkāds negribulis,tik mājās sēdēt un viss un es ar vājo raksturu pavelkos līdzi.

čupakabra-Patīk,tā iedzeršanas lieta,sēdi pie tv un iemalko aliņu un kā rakstija miroslava atslēgšanās no ikdienas problēmām,dzērumā viss liekas skistāks.

Nedomāju, ka distancēšanās šajā situācija būs tas labākais risinājums, jo te runa ir par ģimenes problēmu, kas jārisina abiem partneriem kopā, jo tikai kopā apzinoties, kāpēc kaut kas jāmaina, ir vieglāk vienam otru motivēt, lai neatsāktu dzert. Bija taču laiks, kad nelietojāt! Tas nozīmē vien to, ka tas ir iespējams. Mans padoms: pievērsieties citām lietām, labākām, noderīgākām lietām. Piemēram, sportojiet kopā, dodieties uz teātri, lasiet grāmatas, izvirziet jaunus mērķus karjerā un, kad būs pietiekami daudz sasniegts es nedomāju, ka gribēsies, lai tas pazūd pretīgā alkohola dēļ! Un ir taču bērns, tas, manuprāt, ir stiprākais dzinulis, lai saņemtos un beigtu dzert!