Attiecību pauze.

Man Tev diemžēl nebūs oficiāli dati, kurus uzrādīt, lai redzētu relatīvo biežumu cik pāriem tas ir palīdzējis un cik nē. Bet...Uzreiz asocieejas joks '' atbrauc viirs no kamandeejuma un saka - Tu man tomeer esi vislabaakaa ...'' Kaut kas liidziigs ar tām pauzēm ,manuprāt.
Katram jau savi uzskati, bet manējais tomēr ir tāds,ka tikai lai pieliktu punktu ir vajadzīga tā pauze, savādāk jā, tas ir smieklīgi - "ņe znaju, što hoču, no znaju, što ņe hoču" no sērijas.

es milu to cilveku ar kuru kopa vel esmu..un pazaudet vinu nevelos..bet mazliet dot cilvekam brivibas un laiku tikt ar sevi ari skaidriba velejos vinam dot..

Esi pārliecināta, ka viņš viņu gribēja un viņam tas bija nepieciešams?


Pievienojos tām kas saka, ka saprastu to kā šķiršanos ,ja to teiktu viņu otrā pusite.

Es nezinu, nebūtu tik kategoriska šajā jautājumā - man nešķiet, ka tas uzreiz nozīmē šķiršanos. Es aizbraucu uz citu valsti uz 7 mēn., pēc tam nodzīvojām kopā vēl 2,5 gadus, so... Nu, nebija tas īstais cilvēks, bet pat saderīgākajiem pāriem gadās lielāki vai mazāki krenķīši. Reizēm tik ļoti ir vajadzīga sava telpa, miers un klusums no attiecībām... Es saprotu tevi, it sevišķi tādēļ, ka savulaik pati dzīvoju kopā ar draugu pie viņa vecākiem, vēl tagad bieži tur dzīvojos, kaut neesmu kopā vairs ar šo cilvēku un viņš ir ārzemēs, bet tas jau ir cits stāsts. Tas, ko gribēju teikt - es saprotu ilgas pēc kaut kādas pauzes un vēlmi būt pie savējiem. Attiecībām tāda atelpa var nākt par labu.

Zini, man par pauzeem, taa saucamajaam, ir citaadaaks viedoklis no taa, ko izteica sheit liela dalja meitenju.
Netaisiisim dziivi par rozhu daarzu- pastaav attieciibas, kuraas tiek periodiski piedziivoti ilglaiciigi striidi, nesaskanjas. Kaa jau autore mineejusi, ka vairaak dienu ir striidos nekaa priekos.
Nu tad taa, APZINOS sho situaaciju un autori nenosodu. Jo pati arii 2,5 gadus draudzeejos ar puisi, bet nu..kkas ik palaikam saak berzt , saak kaitinaat utt. Un ziniet, tad "nopauzeet" uz nedeelju vai divaam ir labs variants. LabiLabi, tuuliit visas bruks virsuu, ka probleemas ir jaarisina, a bet KAA var atrisinaat probleemas, ja abi ir nokaitinaati, praataa salekushies un nepiekaapiibas kalngali?! Kad muusu attieciibaas iezagaas shis juceklis, arii noleemu, ka ir jaaatpuushas. Bet ne jau no DRAUGA, bet no NEGATIIVAA, kas ir uzkraajies un ko sanaak izlikt uz draugu. Taa nu vienkaarshi sanaaca, ka nedeelju atpuutinaajaam savas domas, sprieshanas prasmes, neapgruutinot viens otru un taapat visas nedeeljas laikaa sazinoties. Bet tikai virtuaali.
Ne reizi praataa neienaaca, ka jaanjem pauze, lai saprastu, vai gribam buut kopaa. Luuk, shii gan, manupraat, ir muljkjiiba. :D Iepauzeet var tad, ja juuti, ka gribi savu cilveeku miileet, bet saspringums to liedz dariit. Tad ir jaaievelk elpa, jaasanjemaas abiem, un attieciibas turpinaas daudz spilgtaak. :)
Ir taadi cilveeki, kuri ik palaikam raksturu vai uzskatu deelj nespeej sadziivot. Bet tas nenoziimee, ka nav iiiiiistais. Tas noziimee, ka fragmentaali jaaatpuutina praats un jaapieradina pie taa, ka, laikam ritot, jaapiesliipeejas otram cilveekam.

Esmu pret pauzēm! Tā nav pieaugušo cienīga rīcība... Pirmkārt jau - ar pauzi nekas netiek atrisināts. Otrkārt - tas kurš pieprasa pauzi, jo kaut kas viņam nepatīk attiecībās, sanāk, ka šantažē otru pusi, lai viss notiek pēc viņa prāta, pretējā gadījumā šī pauze pārtaps par ikdienu t.i. ,piem., es gribu dzīvot atsevišķi no vecākiem un punkts, ja tu to nespēj saprast - davaj, es sakrāmēju koferus un vācos prom, bet tu tagad pamocies bez manis un saproti beidzot, cik liela man ir taisnība... Tā tās lietas nedrīkst risināt! Ja nespējat rast kompromisu, tad tomēr rodiet kompromisu, nevis šantažējiet viens otru un spīdziniet. Treškārt -

KAA var atrisinaat probleemas, ja abi ir nokaitinaati, praataa salekushies un nepiekaapiibas kalngali?!

- atbilde ir - kaut ko mainīt ikdienas ritmā un mainit apstāklus KOPĀ. Aizbraukt ceļojumā, pārcelties padzīvot pie otriem vecākiem uz pāris nedeļām, nodoties kopīgam hobijam, iegādāties suni vai kaķi (trešais parasti nedaudz novērš uzmanību no pastprinātas viens otra zāģēšanas) u.t.t. - darīt jebko neierastu, kas novērstu uzmanību un jūs nebūtu spiesti atrasties šaurās telpās aci pret aci bezdarbībā ilglaicīgi. Ceturtkārt - nesteigties dzīvot kopā pirms laika! Baudiet randiņus, baudiem nosacītu brīvību, kad var mierīgi pāris dienas netikties u.t.t. Taču, ja reiz esat spēruši tik nopietnu soli kā dzīvot kopā un kopā veidot kopdzīvi - tad esiet gana atbildīgi problēmas risināt kopā, nevis bēgot no tām, šantažējot, izvairoties, un pārmetot no viena uz otru! Un par dzīvesvietu vajadzēja domāt uzreiz, kad izlēmāt kopā dzīvot! Piektkārt - padzīvošanas atsevišķi nozīmē pārbaudīt "cik ļoti sāp būt šķirtam". Ja nesāp tik ļoti - var neatgriezteis, ja sāp parķ stiri, nu ok, tad es atgriežos līdz nākamai reizei... Tā ir sava veida gļēvulība un pašapmāns - tu nespēj sev un otrai pusei atzīties, ka jums vairs nav pa ceļam. Bet tas viss tiek izstiepts no vienas reizes līdz nākamai...

Par to, ka pēc pauzēm attiecības daudziem veiksmīgi atjaunojas - nu, jā, ir arī tādi gadījumi... Bet uz cik ilgu laiku? Cik daudzi no tādiem pāriem vēlāk nodzīvo gadu desmitus kopā?...

Un pašās beigās - citreiz, lai kaut ko saprastu ir tomēr jāuzkāpj uz tā grābekļa. Ne visi spēj mācīties no citu kļūdām...

Man pirms tam visas pauzes beidzas ar attiecibu izbeigsjanos, agrak vai velak, bet tas notika. Kad pedejo reizi panemu pauzi- vnk savacu mantas un aizmuku- pec menesha mes abi{!!!} sapratam, ka nevaram
Un negribam viens bez otra! Mani beidzot saka milet, es beidzot sapratu, ka vinja visur atstatas tejas kruzes bus mana ikdiena, un taa mes jau pusgadu atkal esam laimigi!! Daudzi var teikt, ka tas tikai pusgads utt. Bet es tad sapratu, ka man to vajag un es pienemsu visas netiras zekes izmetatas pa maju un kopa ar vinju veidosu savu dzivi:)

Zii, to nesauc par attiecību pauzi. Jūs izšķīrāties (ar domu "uz neatgriešanos") un atkal kopā sagājāt. Tas jau ir cits stāsts...

Neuzskatu, ka pauze noziimee skjirshanos....
Ja esat nogurushi viens no otra un vajag izveedinaat galvu un doties kur citur (kaa jau autore mineeja, vinji dziivo pie drauga vecaakiem, liidz ar to, nebuutu tik viegli "atpuusties vienam no otra", ja vecaaki vienmeer ir tajaa pashaa maajoklii...
Cik cilveeku, tik viedoklju. Galvenais, lai vinjsh saprot, kaapeec tu aizgaaji uz laicinju un kaads tam visam ir meerkjis.

Mēs ar vīru uzskatām, ka tādas pauzes attiecībās nav pieļaujamas.
Esam kopā nedaudz vairāk kā 5 gadus, ir bijuši labāki un sliktāki laiki, bet vienmēr to esam risinājuši kopā.

Es pat nesaprotu to nakšņošanu pie vecākiem pēc strīda, bet tas varbūt tāpēc, ka es to nevarētu realizēt, jo man 4 stundas jno Rīgas jābrauc, lai es varētu nakšņot vecāku mājās :D

Interesanti, kā Tevi uzņems, kad tu izdomāsi atgriezties? Tiešām ceri, ka ar ovācijām, ziediem un aplausiem?

Mums bija t.s. pauze, bet nebijām domājuši, ka tā būs pauze, jo it kā izšķīrāmies. Mūsu gadījumā nebija ne strīdu, ne nesaprašanās, vienkārši rutīna sagrozīja smadzenes un šķita, ka nav kopīgas nākotnes. Bijām toreiz kopā 3 gadus. Es ierosināju šķiršanos, viņš piekrita, man šķiet, aizvainojuma dēļ. Negribēja pat zināt, kas un kāpēc.
Pagāja kāda nedēļa vai divas, sarunājām tikšanos, lai izrunātu, kāpēc un kas notika (lai būtu gudrāki nākamajās attiecībās) un sarunājām, ka sāksim no jauna. Citos apstākļos, ar citu attieksmi, ar mainītām vērtībām sevī. Es vienmēr esmu teikusi, ka cilvēkam jābūt sakārtotam iekšēji, lai būtu sakārtotas arī attiecības. Toreiz manā dzīvē valdīja liels juceklis, bet spēju savākties un arī atjaunot attiecības. Protams, ar nosacījumu, ka cilvēks ir īstais.
Tagad esam kopā pēc tā brīža jau vēl 3 gadus, esam saderināti.

Manuprāt, paņemot pauzi attiecībās, tas ir attiecību beigu sākums.

Manā skatījumā attiecību pauze ir beigu sākums. Esmu to teikusi vairākkārt un pie saviem vārdiem palieku. Es esmu attiecībās kravājusi koferus, skrējusi prom, kliegusi, ka viss cauri, bet tas nav bijis mans apzināts lēmums, ka vēlos paņemt attiecībās pauzi, tās vienkārši bijušas dusmas, aizvainojums, greizsirdība un beidzies tikpat ātri, cik sācies.
Attiecību pauze, man šķiet, ir kaut kas līdzīgs kā mākslīgā koma.

Statistikai 10 gadu laikā, esam 2 naktis nakšņojuši atsevišķi,jo bijām sastrīdējušies.

Man liekas, ka jānovērtē otrs ir vēl tad, kad ir blakus, nevis tikai tad, kad vairs nav (kaut vai tikai uz laiku) Ja jāņem kaut kādas pauzes no otra, diez vai kas labs sagaidāms attiecībās. Atkal satiekoties varbūt, bet par neko labu tas neliecina..

Sisi taa esi Tu?

Jocīga neesi ?

Piekrītoši māju ar galvu, lasot to meiteņu komentārus, kuras rakstīja, ka pauze nav nekāds attiecību mēris, pēc kura tās automātiski atšaujas. Jā, bieži ir gadījumi, kad pauze arī ir pēdējā stāsta nodaļa, bieži pēc pauzes seko mazs epilogs, lai atkal būtu beigas, bet ir arī gadījumi (un esmu tādus redzējusi realitātē, lai arī tie ir retāki), kad pēc pauzes, kā pēc sanatorijas, attiecības uzzied vēl krāšņāk. Viss, ko gribu teikt - divu cilvēku savstarpējās attiecībās kategoriskumam vieta atrodas ļoti nedaudzos gadījumos. Ja vispār atrodas. Nesalasies te komentārus, kuros attēlotas tikai divas pretpozīcijas un nesāc jau dungot attiecību gulbja dziesmu. Tik un tā jau būs tā, kā būs. :)

Sisi
tas bija joks!

Nekad neriskētu ar otru cilvēku tā, lai ņemtu kaut kādas mistiskas pauzes! Ir jānovērtē otrs, kamēr tas ir ar tevi, ja zini, ka mīli, kāpēc viņam to nodari?

Es arī neatbalstu šādas pauzes... vai nu ir kopā, vai arī nav.... pauze - tas skan kā bēgšana prom, nevēlēšanās risināt problēmas... Un saprast diez vai ko tādā veidā var... Attiecībās ir jāapsēžas pie ``apaļā galda`` un jāizrunājas..... par visiem sīkumiem, kas nepatīk... par visu, visu... un jāmēģina problēma atrisināt kopā runājot... Nevis padzīvojot atsevišķi....