Sāpīga tēma

 
Reitings 155
Reģ: 03.12.2012
Sveiki.
Vēlējos apspriezt ļoti nopietnu tēmu, kura šobrīd skar manu dzīvi. Lieta tāda, ka mācos augstskolas 1. kursā budžeta grupā, bet pašlaik un 3 mēnešus iepriekš jau prātoju par augstskolas pamešanu, jo, apmeklējot visas lekcijas, konstatēju, ka puse mācību priekšmetu ir man neinteresējoši un, iespējams, karjerā nenoderīgi. Bet ir cits iemesls, kādēļ vēlos pamest šo augstskolu – katru rītu nākas pavadīt 1 h ceļā, braucot ar pārpildītu vilcienu un ejot gabaliņu ar kājām uz augstskolu cauri vienam no Rīgas kriminālākajiem mikrorajoniem, kura pamatiedzīvotājus interesē alkohols, narkotikas un zādzības. Protams, 1 h jāpavada arī atceļā uz mājām – pēc nogurdinošā brauciena mājās pagūstu uztaisīt pusdienas un pēc tam uz 2 h aizmigt. Iespējams, ka tā ir kāda veselības problēma, kas man ne darba dienās ne arī brīvlaikā ļauj paveikt ikdienas darbus, pēcpusdienā neaizmiegot. Kad pamostos, bieži nākas mācīties pat pus nakti, lai pagūtu visu vai vismaz lielāko daļu izdarīt. Pēc tam guļu apmēram 4-3 h un tad atkal jābrauc uz skolu. Diemžēl ir vēl citi apstākļi, kādēļ vēlos aiziet no studijām un sākt patstāvīgu dzīvi – pašlaik dzīvoju pie vecākiem, kuru ego ir augstāks par pārējo līdzcilvēku interesēm. Viņiem mērķis bija mani ielikt vienalga kurā augstskolā ar nosacījumu, ka tur ir budžets un tā atrodas netālu esošajā Rīgā. Bez tam diezgan slikti ar viņiem saprotos, jo šie mani nemitīgi noniecina, uzskaitot dažādus trūkumus manos mājas darbos un piemērotībai dzīvē – viņi bieži man liek darīt lietas, kuras nemaz ikdienā nevēlos darīt. Brīvdienas paiet mājās, tīrot 4 istabas un saimniecības bloku, tas ļoti nogurdina. Bieži nepagūstu visu izdarīt augstskolai. Piedevām mani nemitīgi terorizē, kritizējot manu darbu un cenšoties kaut kā aizskart. Bieži vien šie konflikti kļūst ļoti personiski un kaitinoši, ja vienreiz pat zvanīju uz krīzes tālruni. Meklēju darbu Rīgā un citur, bet diemžēl nekur mani nepieņēma. Tagad saprotu, ka, iespējams, labākais ceļš būtu pamest augstskolu, 1 gadu aizbraukt uz kādu citu Latvijas pilsētu, gūt 1. darba pieredzi, atjaunot veselību un sakārtot galvu, lai zinātu, ko un kur nākotnē vēlos mācīties. Vienīgi liekas netaisnīgi pret vecākiem, ka viņi mani nepilnu gadu pēc vidusskolas uztur un es tā vienkārši aizeju un pametu studijas. Jau informēju viņus par šo variantu – vecāki tikai biedē, ka ar vidusskolas izgl. varēšu nākotnē tīrīt ielas un iet palīgā rakt grāvjus, bet es saprotu, ka vēlos aiziet no mājām, jo nav normāli, ka vecāki piedraud pasaukt savus draugus, lai mani „pieliktu pie vietas”. Vēlos mieru un klusumu, tikai istabas īre pilsētās ir dārga. Gribu aizbēgt no šī trako nama, bet ko tālāk? Kā jūs ieteiktu iziet no situācijas?
19.04.2014 19:59 |
 
Reitings 866
Reģ: 31.01.2014
Laiks pieaugt. Chiikstule tu esi.

Statistikai - gan uz skolu, gan uz darbu braucu to pashu 1h + pa Riigu veel liidz vajadziigajai vietai. Mans teevs un veel simtiem cilveeku taadaa ritmaa dziivo jau ntos gadus un nesuudzas.
21.04.2014 00:02 |
 
Reitings 2715
Reģ: 13.12.2013
Jums vispār nav priekšstata, cik daudz nervus tā vasara no manis paņēma.


Es, piemēram, to ainu varu iedomāties. Nebūs nekad nekas uz sudraba paplātes atnests - ne darbs, ne dzīvesvieta. Ja cilvēks tiešām vēlās, var atrast risinājumu jebkurai problēmai. Bet es redzu, ka tālāk nav vērts neko ne runāt, ne ieteikt.
21.04.2014 00:02 |
 
Reitings 866
Reģ: 31.01.2014
Aa, veel - paarskato savu CV. Jo kaa gan Riigaa var neatrast darbu?! To es nesaprotu.
21.04.2014 00:05 |
 
Reitings 925
Reģ: 11.06.2012
Par slodzi runājot, grūti ticēt, ka ir tik nepanesami viss. Jo, piemēram, es studēju neklātienē, strādāju pilnu slodzi (sākumā smagu darbu ar "garām" stundām), pluss vēl dažādi kvalifikācijas paaugstināšanas kursi utt.. (reāli bez brīvdienām). Dzīvoju atsevišķi no vecākiem. Skatoties atpakaļ, esmu gandarīta un priecīga par šo laiku, jo tas palīdzēja man iemācīties cīnīties. Mājas tīrīšana un kriminālais rajons, salīdzinot ar to, liekas tīri ciešami. Reālajā dzīvē bez piepūles neko daudz nesasniegsi.
Attiecības ar vecākiem, tas ir cits stāsts. Ieteiktu sameklēt kojas un darbu Rīgā.
21.04.2014 00:29 |
 
Reitings 9169
Reģ: 23.02.2012
Iemaacies saplaanot laiku, tad visam pietiks. Pa celjam un atpakalj uz lekcijaam maacies, ieraksti definiicijas utt. mp3 failos un tos klausies. Maacies starplaikos. Sarunaa ar vecaakiem tiiriishanas grafiku, kuraa dienaa kad kas tiks tiiriits. Patiesiibaa jo vairaak dari, jo vairaak paraadaas laiks, tikai iesaakumaa jaaprod ar slodzi.
21.04.2014 00:34 |
 
Reitings 236
Reģ: 04.08.2009
Sākumā jāatrod darbs paralēli studijām. Tad ir jādomā par dzīves vietas maiņu. (kojas, īrēt istabu). Daudziem ir grūti, pati sākumā, kad vēl nebiju atradusi dzīves vietu Rīgā, braucu ar vilcienu, cēlos plkst. 5.00, lai paspētu uz lekciju 8.30 un atpakaļ mājās no darba biju 23.00, jo darbs beidzas 21.00 un vilcienu saraksti tā ir iekārtoti. Atrodi darbu un citu dzīves vietu, turpini studēt vai vismaz gadu pabeidz. Ja godīgi, tagad, kad dzīvoju patstāvīgi tikai un vienīgi no savas algas, ņemot vērā, ka tā nav diez ko liela, jo ir pusslodze paralēli studijām - ir grūti. Ņemot vērā, ka vecāki nav spējīgi palīdzēt finansiāli, visas mēbeles, sadzīves lietas bija jāiegādājas pašai un no vienas puses liekas, kas tur traks nopirkt dīvānu. Man rezultātā bija ēdiena ekonomija uz 2 mēnešiem tāda, ka visas bikses krita nost. Turklāt tu uz to visu skaties no nepareizā skata punkta - ir ļoti daudz iespēju, viņas ir jāizmanto, turklāt var gadīties neveiksmīga pieredze, bet tā ir un paliks pieredze. Ja dzīvē viss būtu tik vienkārši, būtu garlaicīgi dzīvot, jo cilvēki ne pēc kā netiektos, tev ir iemesls tiekties, tad dari to. Veiksmi! :)
21.04.2014 00:35 |
 
Reitings 6299
Reģ: 15.11.2012
tagad situācija skaidrāka. nepaveicās tev ar vecākiem, bet nu ko darīt, daudziem tā ir. vienai manai paziņai arī ir smaga situācija ar vecākiem, viņa gadu nomā(o)cījās Rīgā un paralēli nostrādāja, tad iestājās Valmieras Augstskolā, pārvācās uz kojām un sameklēja Valmierā darbu, sākumā pavisam vienkāršu un zemu apmaksātu darbiņu. vecāki viņai deva kādus pāris desmitu latus mēnesī. tagad strādā savā jomā un viss ok.
esi stipra, ej uz savu mērķi un viss būs labi!
21.04.2014 00:40 |
 
Reitings 2542
Reģ: 07.06.2012
Ar kādu draudzeni kopā īrē dzīvokli, meklē darbu un strādā! Būsi prom no vecākiem.
21.04.2014 00:41 |
 
Reitings 155
Reģ: 03.12.2012
Paldies par dažādiem ieteikumiem. Saprotu, ka man ir uz ko tiekties. Vispaŗ apbrīnoju, ka daudzi spēj veiksmīgi savienot studijas ar darbu. Bez tam, es arī vēlējos iestāties Valmierā esošajā augstskolā - liekās mūsdienīga un laba. :)
21.04.2014 01:37 |
 
Reitings 746
Reģ: 29.01.2009
Vispār jau lielākā daļa LV studentu savieno mācības un darbu. Apstākļi piespiež. Esmu dzirdējusi, tādu teicienu, ka ASV studenti mācās un piestrādā, bet LV studenti strādā un piemācās. Man ari pilna laika studijas (un tajā pašā sasodīti grūtākajā universitātē) un darbs pa naktīm, brīvdienās diennaktis un vēl kursi. Nu neko esmu iemācijusies izgulēties ar 3h un mācities visur kur vien var - autobusā, veikala rindā utt :D
21.04.2014 02:03 |
 
Reitings 90
Reģ: 24.07.2010
Es tiešām neredzu problēmu; kas grib, darbu var atrast vienmēr, un studiju gados jau var dzīvot tajās pašās kojās (starp citu, Valmierā esot labas kojas, pazīstams mācās). Turklāt vēl ir tāda lieta kā studējošā kredīts, ko var paņemt papildus ienākumiem un neviens neliedz pa vasaru braukt uz ārzemēm piepelnīties.
22.04.2014 18:44 |
 
Reitings 155
Reģ: 03.12.2012
Es jau gribēju ņemt studējošā kredītu, lai nodrošinātu sev labāku dzīvi, kamēr studēju, bet, protams, vecāki atsakās galvot. Bez tam, lai brauktu uz ārzemēm, vajag naudu, bet nevēlos sagrābties kaut kādus ātros kredītus, kuru procenti aug griezdamies. Pašreizējā situācija mani laikam spiež palikt - varbūt atlikušie 3 gadi nav tik daudz - ceru, ka paies ātri un tad došos prom.
23.04.2014 02:30 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits