Laulības dzīve ap 10 gadiem

Esam kopā tieši tik daudz, cik norādīts Tavā topika nosaukumā.
Mainījies attiecībās - protams vairs nav tādi taureņi kā sākumā. Toties tā vietā ir nākusi cieņa un patiesa mīlestība pret partneri. Vai varētu teikt, ka mēs esam draugi? Nē, jo man vienmēr paliek kas tāds, ko neatļaujos darīt sava vīrieša priekšā. Es negribu piedzīvot to dienu, kad izpūrušiem matiem un noļurkātās trenuškās mēs sēdēsim, un stūķēsim tostermaizes brīvdienu brokastīs. Rūpes - protams, tās tagad ir kopējas. Izklaide - gan kopēja, gan atsevišķa ar saviem draugiem. Uzticība - es ticu viņam. Greizsirdība - ārēji vairāk nē, nekā jā, bet ja es ieraudzītu kādu vistu uzbāzīgi gorējamies ap manu vīrieti, ātri vien applūkātu viņai spalvas.

Esam kopā nedaudz mazāk kā norādīts diskusijas nosaukumā, bet, man jau šķiet, ka apmēram pēc kādiem 5 gadiem jau ir vienalga, kāds ir tas cipars. Attiecības tāpat ir jau noenkurojušās konkrētā gultnē.
Attiecības ir kļuvušas dziļākas, kvalitatīvākas. Taureņi un rozā brilles man nekad nav bijuši. Toties agrāk it kā bijām kopā, bet dzīvojām katrs sev. Tagad mēs dzīvojam mijiedarbībā - apzinamies, ka mūsu rīcība ietekmē arī otru un atbildīgāk izturamies, pieņemam lēmumus. Kopā esam attīstījušies arī kā indivīdi. Ja agrāk viņu uztvēru kā savas personas atvasinājumu un visam bija jābūt saistītam ar viņu, tad tagad man ir savas intereses, savas nodarbes, viņam savukārt savas - mēs būšanu atsevišķi un atšķirīgas intereses vairs neuztveram kā kaut ko briesmīgu. Beidzot man ir laiks draudzenēm :)
Plēšamies gan kā pirmajā dienā :D Zibeņi iet uz visām pusēm :D
Es esmu greizsirdīga pēc dabas un šajā jomā nekas nav mainījies. Varu arī mājās sagaidīt ar pannu rokā, ja man kaut kas nepatīk :D

Kā apvaldīt greizsirdību un vai vajag? Jo vairāk atļauj, jo vairāk atļaujas? Jo vairāk, ilgi kopā esot, taču gribas ko jaunu pamēgināt, ne? Viriešu daba?

Jūsējie daudz skatās vai kontaktējas ar citām sievietēm? Un kā ar jums pašām?

Tuvojas 9 gadu kāzu jubileja. Daudz pārdomu :)

Manējais "māk" nepieciešamības gadījumā runāt ar sievietēm :D Skatīties, hmmm, manā klātbūtnē neatļaujas uzkrītoši pētīt kādu svešinieci. Esot vienam - domāju, ka protams nopēta. Bet mani tas neuztrauc. Es dzīvoju ar nostāju - mēs nevienam nepiederam, un mums neviens nepieder. Ja cilvēks gribēs, viņš ies. Ja es gribēšu, es iešu. Bet, ja sper tādu soli, tad atpakaļ ceļa nav.