Sveikas!
Vēlos īsumā pastāstīt par mani un manu māsu, precīzāk par mūsu attiecībām, kas mani uztrauc.
Man ar māsu nekad nav bijušas tādas attiecības, kādas vēlētos. Viņa vienmēr bijusi tā, kas ir tā gudrākā, pareizākā, meitene no kuras vajadzētu ņemt piemēru. Nekad neesmu spējusi ar viņu tā no sirds parunāt, jo viņa vienmēr man bāzīs acīs to, ko daru nepareizi, viņa mani nevēlas saprast. Muļķīgi, bet saviem draugiem spēju uzticēties vairāk nekā pašas māsai. Vēlētos kaut būtu otrādi.
Pirms nedēļas smagi šķīros ar draugu. Vēlējos kaut man blakus ir tiešām tuvi cilvēki, īpaši blakus māsu. Uzrakstīju viņai, kas par lietu un lai viņa atbrauc. Viņa atbrauca. Blakus bija, mierināja, taču jau tad paspēja izteikt dzēlīgas piezīmes par to, ka jau zināja, ka mums tā notiks. Darīju nepareizi to un to. Tajā brīdī man tas nebija svarīgi, jo man ļoti sāpēja šķiršanās.
Nu jau pagājusi nedēļa, taču māsa man nav ne zvanījusi, ne uzrakstījusi kaut vienu sms kā jūtos, viņa neizrāda nekādu interesi par mani. Labi zin cik ļoti mīlēju šo cilvēku, zin, ka ļoti nākas pārdzīvot. Zin, ka bez miega zālēm nespēju ieiet gulēt. Saprotu, ka viņa ir aizņemta ar mācībām, bet vai tiešām nevar uzrakstīt kaut vienu sms?
Tā vien šķiet, ka neesmu viņai svarīga.
Laikam jau tieši tas šobrīd sāp visvairāk.
Kādas ir jūsu attiecības ar māsu? Un kā jums liekas, kādēļ viņa ir tik vienaldzīga?
67
