Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

attiecības ar māsu

 
Reitings 67
Reģ: 17.01.2011
Sveikas!
Vēlos īsumā pastāstīt par mani un manu māsu, precīzāk par mūsu attiecībām, kas mani uztrauc.
Man ar māsu nekad nav bijušas tādas attiecības, kādas vēlētos. Viņa vienmēr bijusi tā, kas ir tā gudrākā, pareizākā, meitene no kuras vajadzētu ņemt piemēru. Nekad neesmu spējusi ar viņu tā no sirds parunāt, jo viņa vienmēr man bāzīs acīs to, ko daru nepareizi, viņa mani nevēlas saprast. Muļķīgi, bet saviem draugiem spēju uzticēties vairāk nekā pašas māsai. Vēlētos kaut būtu otrādi.
Pirms nedēļas smagi šķīros ar draugu. Vēlējos kaut man blakus ir tiešām tuvi cilvēki, īpaši blakus māsu. Uzrakstīju viņai, kas par lietu un lai viņa atbrauc. Viņa atbrauca. Blakus bija, mierināja, taču jau tad paspēja izteikt dzēlīgas piezīmes par to, ka jau zināja, ka mums tā notiks. Darīju nepareizi to un to. Tajā brīdī man tas nebija svarīgi, jo man ļoti sāpēja šķiršanās.
Nu jau pagājusi nedēļa, taču māsa man nav ne zvanījusi, ne uzrakstījusi kaut vienu sms kā jūtos, viņa neizrāda nekādu interesi par mani. Labi zin cik ļoti mīlēju šo cilvēku, zin, ka ļoti nākas pārdzīvot. Zin, ka bez miega zālēm nespēju ieiet gulēt. Saprotu, ka viņa ir aizņemta ar mācībām, bet vai tiešām nevar uzrakstīt kaut vienu sms?
Tā vien šķiet, ka neesmu viņai svarīga.
Laikam jau tieši tas šobrīd sāp visvairāk.

Kādas ir jūsu attiecības ar māsu? Un kā jums liekas, kādēļ viņa ir tik vienaldzīga?
16.04.2014 15:03 |
 
Reitings 51
Reģ: 25.05.2014
Man ir māsa, stāstu viņai daudz ko, nav tā, ka viņai būtu vienalga. Mazliet jau varētu tās attiecības uzlabot, bet nu pagaidām ir labi arī tā. Ko Tev ieteiktu? - Uzaicini māsu uz kafejnīcu, aprunājies par to, ka Tu gribētos , lai arī viņa Tev ir blakus situācijās kurās nespēj tik galā pati, lai arī Tev būtu kāds ar kuru varētu aprunāties. Kaut kā izdomā pateikt to, ka viņa Tev ir svarīga un vajadzīga. ;)
25.05.2014 19:31 |
 
Reitings 812
Reģ: 25.09.2013
Nu, ir daži varianti...
1) Var gadīties, ka māsa ir vienkārši tāds piekasīgais cilvēks pa dzīvi. Diemžēl, ja cilvēks pats negribēs "bez kasīšanās" sarunāties un komunicēt, diez vai tur kaut ko diži varēs kāds mainīt. Atliks vai nu pieņemt un "izvilkt" plusus no kaut vai tāda kontakta, vai nu...cerēt, ka laika gaitā notiks brīnums. Bet uz pamācībām tendētu cilvēku ļoti grūti mainīt. Man arī ir viena tāda radiniece, nav jēgas pat censties kaut ko paskaidrot, tāpat vienmēr pamāca - arī tad, kad padomi nemaz netiek prasīti un kad nav nekādu problēmu. Var sākt pamācīt uz līdzenas vietas, kaut vai sākot elementāri teikt: "Tak ieej google, pameklē informāciju", lai gan es par kādu konkrētu sarunu tēmu nemaz neprasu info viņai, vienkārši diskutēju.
2) Lai vai kāds būtu māsas raksturs, diemžēl vienkārši var sanākt tā, ka nu nav tās aršanas, nav. Pamāca vai nepamāca, bet nu, ja tā māsu draudzība neveidojas, tad tev atliek tikai izdarīt tik, cik tu vari, un pavērot, vai kas mainās. Ja nekas baigi neuzlabojas, samierinies, lai cik tas smagi būtu. Nevaram mēs ielīst citu cilvēku ādā un visu pārveidot tā, kā mums labpatiktos. Tas noteikti ir nepatīkami, drūmi utt, ka nevari ar māsu tā atklāti un normāli izrunāties, bet turies! Ne vienmēr birkai "radinieks" nāk komplektā birka "draugs/uzticības persona".
3) Varbūt neesi līdz galam atklāti un tieši māsai izstāstījusi savas emocijas, nu tā - pavisam godīgi? Ja neesi, pacenties. Pasaki visu, ko domā. Neko svarīgu nenoklusē. Jo atklātāk papūlēsies visu izteikt, jo drošāka vēlāk būsi, ka izdarīji visu, ko varēji (lai vai kāds būtu rezultāts).
Turies! :)
25.05.2014 19:23 |
 
Reitings 171
Reģ: 29.01.2013
Man arī, kā daudzām meitenē, ar māsu ir ļoti labas attiecības. Viena otrai palīdzam. Viņa ir par mani vecāka un ir reizes, kad man pasaka kādu skarbāku vārdu ja tas nepieciešams, bet tas cik daudz viņa man ir palīdzējusi ir vienkārši neaprakstāmi. Es zinu, ka man vienmēr būs cilvēks pie kura vērsties. A kad mēs bijām mazas nekad nevarēju iedomāties, ka kādreiz mūsu attiecības varētu būt tik labas. Ar nepacietību gaidīju, kad viņa aizbrauks uz Rīgu mācīties un tad sapratu, ka māsa ir īpašs cilvēks.
25.05.2014 19:23 |
 
Reitings 84
Reģ: 12.05.2014
Es esmu 80% pārliecināta,ka pati vien esi vainīga. Kad tev ir labi, tu par māsu atceries? Apjautāties kā viņai iet? Neesi egoiste! Priecājies,ka vispār palika žēl tevis un atbrauca.

Sliktas attiecības/vienaldzība jau veidojas dēļ diviem cilvēkiem. (visbiežāk) Tā ka abas vien būsit vainīgas.
25.05.2014 19:01 |
 
Reitings 6407
Reģ: 16.01.2014
Es iekomentēšu, jo es esmu tā Tava sliktā māsa. Egoistiski ir gribēt, lai pakārto dzīvi Tev, attiecības sliktas nepaliek tāpat vien. Padomā par savu attieksmi!
25.05.2014 18:50 |
 
Reitings 1
Reģ: 28.12.2013
Man ar māsu ir 10 gadu starpība.Attiecības nav ideālas,bet viena par otru atceramies. :) Lai arī gadu starpība ir liela,satiekamies un sazinamies. Bet nerunājam par tādām tēmām kā attiecības utt.,kaut gan gribētos to stāstīt māsai,nevis draudzenēm.
25.05.2014 18:38 |
 
Reitings 3031
Reģ: 26.02.2010
Nu protams nezinu kas un ká ir jums veidojis šàdas attiecîbas.. Bet Tu pati 100% vari apgalvot, ka izràdiji interesi, ja vinai bija kàds smagais periods, pati biji lîdzàs.. Varbut viss dzîvè nàk atpakaļ?
Nu vispar jau izrunā visu šo ar māsu. Varbūt viņa nemaz neiedomājas, ka vēlētos tuvākas attiecības..

Man par laimi ar māsu labas attiecības, lai gan ir paliela gadu atšķirība, bet jo viņa kļūst pieaugušāka, jo vairāk mums ir kopīga! :)
16.04.2014 20:02 |
 
Reitings 243
Reģ: 13.04.2014
Es ļoti mīlu savu māsu, bet viņa ir īsta suņa nagla pakaļā!


++, manas un māsas attiecības vienā teikumā! :D
16.04.2014 19:51 |
 
Reitings 4962
Reģ: 24.08.2013
Mana māsa par mani ir tikai divus gadus vecāka, bet man viņa drīzāk ir nevis kā māsa, bet kā otra mamma. Diemžēl ne tajā labākajā nozīmē-viņa nemitīgi mani kritizē, baksta, māca un pārsvarā izturas pret mani kā pret pilnīgu muļķi.

Brīžos, kad man privātajā dzīvē, attiecībās ir kādi pārdzīvojumi, viņa ir man blakus, bet nekādas mierināšanas vai iejūtīgas uzklausīšanas un māšanas ar galvu nenotiek, viņa man parasti saka, lai beidzu čīkstēt, pasaka, kur, pēc viņas domām, ir mana vaina, un pārsvarā sanāk, ka gandrīz viss ir mana vaina :D

Var teikt, ka mums ir diezgan tuvas attiecības, kontaktējamies visai bieži, viņa ļoti daudz zina par manu dzīvi, regulāri savanamies, tiekamies, bet katra tāda saruna vai tikšanās sevī ietver arī kādu lekciju vai morāli par manu tādu vai šitādu uzvedību, kaut ko izskatā vai vēl kaut ko. Un tā, ka mana mamma ir tādi pati, tad es dabūju pēc pilnas programmas. Es ļoti mīlu savu māsu, bet viņa ir īsta suņa nagla pakaļā! :D
16.04.2014 19:48 |
 
Reitings 395
Reģ: 14.01.2014
izrunājies ar māsu,pastāsti kā tevi ietekmē viņas attieksme, ka tevi tas sāpina, varbūt viņa to nesaprot un domā,ka viņas attieksme ir pilnīgi normāla.
turklāt, es arī mēdzu savām draudzenēm pēc šķiršanās teikt, ka tas bija paredzams, bet neko nepārmetu, viņas arī to uztver pavisam normāli. labāk lai saka kā ir, nevis uķipuķi un vēl grūtāk pārdzīvot..
man ar māsu ir labas attiecības, reizēm baigi strīdamies, ātri sakaitinam viena otru blakus esot, bet nevienam neuzticos tik ļoti kā viņai, viņa par mani zin praktiski visu, tāpat kā es par viņu.. es nezinu,vienkārši nespēju citiem tik ļoti uzticēties.
16.04.2014 19:28 |
 
Reitings 6
Reģ: 14.04.2014
Man ir 4 gadus jaunāka māsa,bet esam pilnīgs pretstats viena otrai. Vienmēr jautājam viena otrai viedokli,uzklausam un palīdzam!
Protams, mazas bijām-kāvāmies,bet jo vecākas kļūstam,jo labākas paliek mūsu attiecības. :)
16.04.2014 18:26 |
 
Reitings 503
Reģ: 11.05.2011
fck vienu bridi likas ka to raksta mana masa par mani :D
vinjai ar visadi iet ar savu puisi, un, kad ir pavisam traki, zvana man un stasta bedu. Un es uzklausu. Un otradi, kad man sudigi zvanu vinjai. Ja neviena nevienai nezvana, zna4it viss ir labi :D Protams, ka mes ari pa retam tiekamies, bet ta ka esam abas jau lielas meitenes, ar savam lietam aiznjemtas, dzivojam diezgan patalu, tadmanuprat tas ir pilnigi normali, ka komunikacija nav katru dienu.
Es tava vieta vsp neapvainotos, tomer vinja bija pie Tevis, parunajas (ok nopiljija :D), redzeja ka viss bus labi, vnk ir tas sapigais periods japardzivo, bet jo vairak to malsi , jo ilgak tas vilksies. suck it up and move on :D
16.04.2014 18:21 |
 
Reitings 254
Reģ: 22.07.2013
Pašai māsas nav, taču daudzām paziņām attiecības ar māsām ir visai sliktas. Daudz kašķu, strīdu par neko un skaudības- tā īsumā varētu raksturot.

Tavā gadījumā ir vnk jāsamierinās ar šādu attieksmi- labi, ka ir draugi. Tava māsa un viņas attieksme pret tevi nemainīsies, lai kas ar Tevi notiktu. tapēc pievērsies tiem cilvēkiem, kuri pret Tevi izturas mīļāk
16.04.2014 17:55 |
 
Reitings 116
Reģ: 23.01.2014
Tava māsa noteikti tevi apskauž;] un kad tev kkas nojiet greizi viņa priecājās.
16.04.2014 17:39 |
 
Reitings 2338
Reģ: 28.06.2012
Lollipop - pateici perfekti kā ir man ar savu brāli - arī pat gadu starpība sakrīt :)
16.04.2014 17:22 |
 
Reitings 3548
Reģ: 19.04.2013
Man nav māsas, bet ir jaunāks brālis. Visi saka, ka esam dvīņi ar 6 gadu starpību, viens par otru stāvam un krītam. Brālis arī ir mans labākais draugs, kas nekad neliegs padomu, mierinās grūtā brīdī un vienmēr būs blakus. Regulāri sazvanāmies un satiekamies, vismaz reizi nedēļā. Nevieni svētki netiek svinēti bez viņa un viņš vienmēr uzzina visus jaunumus pirmais. Nebaidamies arī viens otram stāstīt par savām attiecībām, dalāmies padomos. Tāpēc autores situācija ir sveša.
16.04.2014 17:17 |
 
Reitings 5481
Reģ: 17.08.2010
Nespētu pārdzīvot tādu māsas attieksmi, jo man tas nav saprotams.. man māsa ļoti daudz nozīmē un esam labākās draudzenes. Sazvanāmies regulāri.

Varbūt Tev vajadzētu izrunāties ar māsu? Pastāstīt kā jūties?
16.04.2014 17:07 |
 
Reitings 866
Reģ: 31.01.2014
Man šķiet, ka tu ņem to pārāk personīgi.

Es attieksmes ziņā esmu kā tava māsa. Mana māsa ir vecāka, līdz ar to bērnībā bija daudz konfliktu, bet, kad pieaugām un viņa pārcēlās dzīvot citur, attiecības uzlabojās. Mums kopā ir jautri utt., bet nevarētu teikt, ka es baigi viņai uzticētos vai meklētu iespējas sakontaktēties pirmā. Vienkārši nejūtu tādu vajadzību, bet tas nenozīmē, ka viņa man nepatīk vai tml.
16.04.2014 17:06 |
 
Reitings 678
Reģ: 29.01.2014
Man šādi ir ar brāli.. skumji, bet tāpēc visu dzīvi esmu uzskatījusi, ka es esmu vienīgais bērns, jo es nezināju kā tas ir, kad ir 'īsts' brālis. Es pat savu labāko draudzeni tagad uzskatu par māsu un tā arī viņu saucu. Nevienam nevaru uzticēties kā viņai. :)
16.04.2014 17:04 |
 
Reitings 1972
Reģ: 06.11.2013
Nav māsu, nav problēmu


+ :D
16.04.2014 16:36 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits