Primārais, par ko ir jādomā visās līdzīgās situācijās, ir- par sevi. Nedomāju, ka jāanalizē, kādi kretīni darba devēji, samaksa ir vai nav pietiekama utt., bet gan jāizvērtē- ko un vai no šā darba iegūsti. Vai ieguldītais laiks ir atbilstošs samaksai. Vai no šī darba iegūsti kaut ko, kā vērts ir pievērt acis uz samaksu. Ja nākotnes mērķis ir pedagoģijas fakultāte, auklīte, skolotāja, audzinātāja- tad noteikti ir tā vērts sākt uzkrāt pieredzi jau tagad.
Ja nākotnes mērķis nav saistīts ar jomu, kurā varēsi izmantot iegūto pieredzi, tad, iespējams, ir tā vērts- paskatīties citus darba piedāvājumus.
Auklējusi bērnus neesmu, bet studiju sākuma gados esmu strādājusi par oficianti. Mani ieguvumi no šā darba- komunikāciju spēju uzlbaošana, dažādu cilvēku psiholoģisko tipu iepazīšana, spēja izvērtēt katru cilvēku, atrodot viņam vispareizāko pieeju.
Tālāk šīs iemaņas man ir palīdzējušas citās darba vietās.
Ko iegūsti, strādājot par auklīti- uzraksti uz lapas, saproti, vai šādas īpašības Tev ir nepieciešams attīstīt.
Otrs variants, ko minēji- ir Maxima. Darbs Maximā ir grūts, stundas garas, samaksa arī niecīga. Taču pēc tā darba Tu varēsi pārliecināties- vai esi tendēta uz darbu ar cilvēkiem, vai spēj atrisināt konfliktu situācijas utt.
Izdomā, ko pati gribi, un ej uz to. Domāju, ka samksa Tavā vecumā vēl nav noteicošais, svarīgāk ir sākt veidot sevi kā personību sevis izvēlētajā virzienā.