Ja godīgi, tad visvairāk bail no tā, ka vienā brīdī man pateiks, ka dzīvoju izdomātā pasaulītē un patiesībā es atrodos, nez, psihiatriskajā slimnīcā :D
Vēl ir bail no ūdenszālēm, bet tās vairāk ir fiziski nepatīkamas izjūtas, slikta pieredze un laba fantāzija.
Vnmr baidos arī par tuvajiem cilvēkiem, bet tas ir, manuprāt, tikai normāli.
It kā viss... Negaiss, kukainīši, tumsa, kapi, nāve, vēl kkas - vsp nebiedē..
jau kopsh beerniibas - bailes no zirnekljiem un tumsas..veel ljoooti nepatiik braukt ar kugjiem, praamjiem, utml, jo muuzjiigi ir bailes no dziljaam uudens tilpneem!
Man ir paniskas bailes no zobārstiem. :D Nezinu kāpēc, jo nekad līdz šim neko briesmīgu viņi man nav izdarījuši. Vēl man ir bail no tumsas. :D Agrāk bija ļoti bail no svešiem suņiem, jo slikta pieredze, bet kopš man pašai mājās suns, vairs nav tiiiik ļoti bail.
Aaa, un man parasti paliek bail, nee nevis bail, bet sākas baigā panika, ja kādam paliek slikti un es nezinu kā palīdzēt. :D Arī slikta pieredze..
Man ir nevis drizak bailes, bet milziga paranoja no puliem. Skiet ka uz mani skatas un kads kaut ko sliktu pateiks. Liela mera tas viss saistits ari ar esanas traucejumiem. Zinu ka neesmu nekada pasaules naba, bet piefikseju to ka agrak baigi skatijos uz citiem un domaju cik pretimnakosas meitenes, sievietes sver un tamlidzigi..Ja kada tievina dzer udeni uzreiz skjiet ja vinai ari tas pats..stulbi...Vistrakak ar gimeni ir..Neesam tuvas attiecibas..Cireiz bail vispar jebko pateikt vai vispar acis skatities. Tikai ar loti nedaudziem cilvekiem jutos labi, bet nu zinu ta ir psihologiska problema.
Un veel dzemdiibas..drausmigi biede viss kas saistiiba ar berniem seviski esot LV. Dzemdibu sapes, bailes nenodrosinat berniem labveligus apstaklus..un vel grutnieciba svars viss parejais..mulkigi skan bet ari sekss biedee it ipasi kontracepcijas tabletes..zinu daudzas kuras uzbarojas no vinam.
Kādreiz man bija bail no sadegšanas esot dzīvai. Maza būdama salasījos informāciju par pašsadegšanos, man tas likās kā briesmīgākais nāves scenārijs, jo to nevar kontrolēt, manam prātam tas viss bija kaut kā neaptverami un degšana pati par sevi šķiet ļoti sāpīga. Bet tagad par tādām lietām vairs nedomāju, tā kā attiecīgi arī nebaidos.
Tādas reālas bailes ir no nezināmā, bail riskēt (ne tādā nozīmē kā, piemēram, lēciens ar izpletni, bet gan kādu dzīvei svarīgu lēmumu pieņemšana), kļūdīties, aplauzties.
Zirnekļi un citi kukaiņi šķiet ļoti nepatīkami, bet bailes tās nav.
Gribētos vēl pievienot bailes no tā ka nenoskatīšu savu bērnu kautvai acu mirkli novērsīšu skatienu vai pagriezīšu muguru!Ja kautkas tāds notiktu ar bērnu sev nekad nevarētu piedot un visu mūžu nevarētu ar to nevarētu sadzīvot.
1127
