Parunāsim par .. sev svarīgu mantu uzticēšanu citiem! :)

9202

Reģ: 13.03.2011

Labs vakars tām, kuras vēl neguļ vai jau nav sākušas izbaudīt brīvdienas! (l)
Es šodien tā aizdomājos, - Jūs mēdzam aizdot savas mantas citiem? Nu teiksim ne tādas pavisam parastākās, kā pidžammu draudzenei, kura paliek pa nakti un skropstu tušu nākamajā rītā, bet kaut ko mazliet dārgāku? Nu kaut tās pašas tehnikas lietas - planšetdatoru, fotokameru, kaut mašīnu, ko nu kura uzskata par vērtīgu lietu sev :)
Es pati nekad, nekad necenšos neko lietot/izmantot kas nav mans, dievs nedod šķiet, kas notiks! Bet tajā pat laikā, man ir pazīstama meitene, nav pat tuva draudzene, kura ļoti bieži vēlās kaut ko, kas ir mans! Piemēram, nopērku skaistu kleitu, viņa jautā, vai uz ballīti nevaru viņai iedod. Man ir tāds nu wtf, priekš kam? Tas jau bija diezgan pasen, nu iedevu, nebija žēl, ja jau tā patīk, bet tā laikam bija liela kļūda. Ik pa laikam pajautā planšetdarotu, kad brauc kādos izbraukumos, es nedodu, jo nu tas ir mans, viņa ta ne apvainojas, bet ir tāda attieksme - nu labi, labi! Pirms kāda laika nopirku spoguļkameru - viņa brauca uz Zviedriju ar prāmi, lūdzās, lai iedodu, es protams, to nedarīju, jo nu tā kamera ir dārga, mazums kas var notikt, pazaudēt utt, pat ja brauktu es pati, es nezinu vai ņemtu līdzi, ok, ja ņemtu pieskatītu, bet nu nešķiet, ka viņa pret mantām ir īpaši vērīga! Paskaidroju arī, ka taču lai ņem savu fotoaparātu, ja nav nekad fočējusi ar spoguļkameru, bildes tā uzreiz glītas nesanāks, vismaz man nesanāk!
Es nemāku pateikt vienkārši nē, bet nu savas mantas citiem nedodu, jo pati arī svešas nelietoju. Kā ir ar Jums? Vai es vienīgā tāda, viņasprāt, skopule?

27.03.2014 22:03 |

Riry

1557

Reģ: 09.05.2013

Es kā vienīgais bērns ģimenē vispār nelabprāt iedodu citiem savas lietas,vienalga klieta vai banāns.

Tas pats. Tieši šorīt no rīta ar draugu par to runājām, un es minēju tieši šo iemeslu.
Mans ir mans. Man ir bijis tā, ka es vnk pēcāk to manu neņemu atpakaļ, lai patur. Ja tās ir manas drēbes, es gribu, lai tās velku tikai es. Ja tās ir manas nagulakas.. tad es nopirkšu sev citas. Es to neuztveru kā problēmu vai ko citu. Es vnk negribu saskarties ar situāciju, ka kāds tīši vai netīši sabojā, pazaudē man piederošo. Arī citiem neko neprasu, lai man iedod. Man svešu nevajag, un citiem arī mans nepienākas :)

28.03.2014 09:19 |

Chiepina

2548

Reģ: 29.01.2009

Man tuvi radinieki lūdza mašīnu (aizbildinoties,ka man lielāka, kaut vai man ir 5 vietīga, viņiem arī, un salons arī tik pat plašs)- nedevu, vienkārši pati biju krājusi naudu, pirkusi un zinot,kā viņa brauc- man bija bail,ka nenosvilina sajūgu vai nesajāj kārbu un arī maršruts,pa kuru būtu braukuši, neiepriecina- gruntene (mazums pretimbraucošais iemet akmeni stiklā un tad pa lauku ceļu, dubļiem). Tagad esmu tā skopule viņu acīs. Nepietiek,ka fočiku viņai biju aizdevusi- atpakaļ saņēmu ar švīku uz displeja. Tagad viņiem nedodu neko!

Visiem pārējiem man nekā nav žēl- mans portatīvais citu rokās tiek lietots jau pus gadu, planšeti arī bieži aizdodu, par to nav runa, bet iekšēji jau, protams, ir negribēšana un satraukums, jo viens grūti krājis un nopircis, otrs to pašu naudu iztērē lupatās un staigā apārt lienēdams lietas.. smieklīgi.

Runājot par naudu- arī to es vairs neaizdodu, vismaz draudzenēm! Nu jau man vairs nav draudzeņu, bet gan parādnieces.

28.03.2014 09:26 |

bellakilla

3298

Reģ: 16.04.2012

Runājot par naudu - ir tāds ļoti labs un pierādījies teiciens "Gribi tikt vaļā no kāda cilvēka - aizdod viņam naudu".

28.03.2014 09:30 |

Libra

7143

Reģ: 13.04.2012

Mans ir tikai mans. Nu labi, tuvai draudzenei nav problēmu iedot lūpu krāsu vai smaržas uzpūst, vai kolēģei atdot manu jogurtu, ja viņai ļoti kārojas. Bet ar to visa mana devība aprobežojas. Drēbes un apavus nekad nevienam neaizdodu, jo esmu pietiekami daudz redzējusi, ka viena draudzene otrai atdod atpakaļ novalkātu drēbi vai kurpes, kuras jau ēst prasa. Tehniku man neviens neprasa. Ar mašīnu ir visgrūtāk. Man ir lielas grūtības to iedot savam vīrietim. Cik skandāli par to nav bijuši, ka es esmu skopule. Bet man nepatīk doma, ka viņš var būt ar viņu slikti brauc vai vedīs viņā kādus cilvēkus, kas man nepatīk. Nevienam citam savu mašīnu vispār nekad nedotu.

28.03.2014 09:32 |

Chiepina

2548

Reģ: 29.01.2009

bellakilla tieši tā. Šādā veidā es esmu pazaudējusi visus draugus un tā pat ir labāk! Priekš manis 24h diennaktī ir par maz un ja būtu draugi- vispār galā netiktu :D

28.03.2014 09:34 |

piparene

10290

Reģ: 29.01.2009

Manī vispār nav skopuma.
Es esmu aizdevusi draudzenei gan apavus, gan apģērbu, ja viņai nepieciešams kādam konkrētam dress kodam vai kā.
Arī tehnikas lietas varu aizdot, bet tad, ja zinu, ka cilvēks ir atbildīgs.

Es arī grasos draudzenei pajautāt fotokameru līdzi uz ārzemēm, jo viņiem ir labāka. Protams, ar norunu, ka, ja kaut ko izdarīšu, pirkšu jaunu.

28.03.2014 09:47 |

Lust For Life

1283

Reģ: 02.09.2012

Agrāk, acīmredzami, biju jaukāka, bet nu tagad vairs nevienam neko nedodu. Varbūt vienīgi draugam vai mammai. Ir bijis, ka kleitu draudzenei aizdodu, vēlāk viņa pusgadu ''aizmirsās'' mājās. Nācās braukt uz otru Latvijas galu, lai tā man tiktu iegrūsta rokās ar skābu ģīmi. Arī citai draudzenei rokās dotais fotoaparāts pamanījās nokrist, atsisties pret soliņu un beigu beigās piezemēties smiltīs. Kopumā neviens īsti neko arī neprasa, jo nevēlas uzņemties atbildību par lietām.

28.03.2014 09:48 |

Queen

847

Reģ: 09.02.2014

Esmu skopa. Brīvi dalos tikai ar grāmatām.

Pat miesīgai māsai no manis ar varītēm jāvelk atļauja aizņemties kaklarotu, somu, mp3, utt. Labi, ka nedalām apģērbu izmēru, tas vismaz atkrīt lielākoties. :D
Uzticētu savu dzīvību, bet mantas - ja iedodu, visu laiku domāju, kur viņa ar tām atrodas, kādā stāvoklī atgriezīs, vai nepazaudēs.

Un stulbuma kalngals - ja kāds par manu mantu izteiks komplimentu, jutīšos kā apzagta, man atņēma komplimentu. :D

Hvz, no kurienes tik tizla uztvere un vai to var mainīt, bet mans ir mans. Nu labi, no māsas bieži rotas un somas, bet pēdējā laikā visu saplēšu vai pazaudēju, tā ka man nemaz vairs nedod. :D

28.03.2014 10:08 |

Selīna

7827

Reģ: 17.05.2012

Protams, ar norunu, ka, ja kaut ko izdarīšu, pirkšu jaunu.

Ja kautko aizdodu,tad arī ar tieši tādu pašu norunu. Nekad problēmu nav bijis, laikam arī tāpēc, ka ļoti reti tādas "aizdošanas/aizņemešanās" situācijas ir bijušas.

28.03.2014 10:11 |

Selīna

7827

Reģ: 17.05.2012

Un brīnos, ka dažas pieminēja, ka aizdod kurpes, bet draudzene atpakaļ atnes viņas briesmīgā stāvoklī. Nu nopietni?! Nepiedāvā kautkā atlīdzināt? Nopirkt jaunas vietā? Un jūs arī tā mierīgi paņemiet atpakaļ?

28.03.2014 10:13 |

piparene

10290

Reģ: 29.01.2009

Es arī īsti nevaru iedomāties situāciju, ka kāda mana draudzene atnestu atpakaļ saplēstus vai sasmērētus apavus un izliktos, ka tā jau bija...

28.03.2014 10:26 |

upene

100

Reģ: 17.03.2014

Godīgi sakot, ja šīs mantas ir dārgas, tad es pavisam noteikti neaizdotu.
Man ir bijusi tādā draudzene, kas uzskata, ka tas taču ir pilnīgi normāli ik pa reizei aizņemties kaut kādās drēbes no mani, es laikam esmu skopule vai vnk neuzticos cilvēkiem, bet man tiešām besī aizdot savas mantas citiem vai pašai aizzņemties.

28.03.2014 10:54 |

Annie

13628

Reģ: 29.01.2009

Man nemaz nav tādu draudzeņu, kurām vajadzētu kaut ko aizdot, bet vispār domāju, ka nedotu. Man nepatīk, ka lieto manas mantas. Dotu tikai ģimenei - vecākiem un droši vien krustmātei (vīrs, protams, ņem ko vajag).

Un citiem arī neko neprasu, jo negribas, ka kaut kas atgadās ar svešu mantu. Vispār jau es esmu ļoti atbildīga, bet ir tā sajūta, ka ar svešu mantu kaut kas noteikti atgadīsies. Tāpēc vai nu iztieku bez vai pērku pati.

Man ir sava kafijas krūze, no kuras kafiju dzetu tikai es!

Man arī! Pat vīrs neizmanto manu tējas krūzi :D

28.03.2014 13:15 |

Hippie Chick

1323

Reģ: 04.03.2012

Nepatīk man ne aizņemties, ne aizdot lietas. Izņēmums ir mazā māsa, kura var ņemt jebko, ko grib - gan manu datoru izmantot, gan telefonu, gan kleitas vilkt.. Reizēm gadās tā, ka viņai mani apģērba gabali izskatās labāk kā man un viņa tos var paturēt. :D Otrai māsai neaizdodu NEKO, jo viņa vienmēr visu saplēš, sabojā, aizmirst atdot utt. Vecākiem savas lietas dodu ar piespiešanos, bet dodu, jo vecāki tomēr. Un pēdējam draugam arī devu visu ko, kas bija ļoti savādi, jo iepriekš biju ļoti privātīpašnieciska un ciest nevarēju, ja kāds aiztika MANAS lietas, lai kas tas arī nebūtu.

No vērtīgām lietām pati esmu aizņēmusies tikai draudzenes spoguļkameru, kad devos uz ārzemēm, bet viņai nebija ne mazāko iebildumu, ja nemaldos, pati piedāvāja, jo zināja, ka man tajā brīdī kameras nebija vispār.

Atceros, ka mašīna reiz bija servisā un man tika iedota cita uz tām 3 dienām. Atceros to kā milzīgu murgu, riebās, ka jābrauc ar svešu mašīnu, bija bail kaut ko izdarīt ne tā, sasist, kaut gan ikdienā braucu ar mašīnu un nekādu problēmu nekad nav bijis.

28.03.2014 13:51 |

Chouette

549

Reģ: 22.12.2013

Tuviem cilvekiem es varu aizdot visu un, ja cilvekam ta lieta ir dikti nepieciesama, tad varu ari atdot pavisam. Citi ta dara ari ar mani. Es lietam nepiekeros.

28.03.2014 15:48 |

Laura347

678

Reģ: 29.01.2014

Zini ir cilvēki, kas pat šādā veidā izmanto. Kā kaut ko vajag, tā labā draudzene.
Par manu attieksmi- kādreiz biju pārāk dāsna, bija grūti pateikt nē, bet es iemācījos to izdarīt un sapratu, ka cilvēki, kuri pēc kā šāda var apvainoties nav draugi. Un te neiet runa par fotokameras aizdošanu pašas kāzās, bet gan par tiešām ikdienišķām lietām, kuras nav jāaizdod. Pati nekad neprasu vai ja tiešām to vajag, tad vismaz nopērku tam cilvēkam ko simbolisku kā pateicību.

28.03.2014 15:51 |

sunset

2258

Reģ: 29.01.2009

esmu no daudzbērnu ģīmenes, un tā pat (vēljovairāk/apnikusi tā dalīšanās) nepatīk dalīties. visu esmu gatava atdot tikai vīram, jo mums tas abpusēji. ir portams daži normāli draugi, kuriem iedodu kkādas lietas, piem., mp3 pleijeri, bet tie cilvēki ir tādi, ka zinu, ja pazaudēs vai sabojās, tad paši nopirks vietā jaunu bez prasīšanas.

28.03.2014 19:18 |

BeyGOOD

Reģ: 07.07.2009

Es agrāk,nu kad bija padsmit gadi,gan devu,gan mainījos. Bet,kad izaugu no tā tīņu perioda,tad atteicos pilnībā kaut ko aizdot. Jo man draudzenēm ir tas nelabais niķis,visu laiku gribēt kaut ko aizņemties. Atpakaļ neatdod,vienmēr man pašai bija bezmazvai jālūdzas atpakaļ savas lietas. Un drēbes,kad aizņēmās,tad arī atdeva ne pirmā svaiguma,citreiz vispār iedeva saburzītu kleitu vai topiņu (neesot lūk paspējusi izmazgāt ) Un vēl viens iemesls kāpēc neaizdodu drēbes vai kaut ko citu,jo es pēc tam pati valkāšu un negribu,lai kāds padomā,ka varbūt es esmu aizņēmusies,jo pirms laika tas bija draudzenei mugurā. Kopš sāku vienmēr atteikt,tad man vairs neko neprasa. Man arī nav vēlme no kāda cita kaut ko ņemt,iztieku ar savu. :)

28.03.2014 20:40 |

barnija9

537

Reģ: 07.07.2011

Es ne tikai nedotu, bet arī pati neņemtu no citiem, lai neuztrauktos, ka kaut kas var notikt un neiekultos nepatikšanās, ja arī kaut kas notiktu.

28.03.2014 21:16 |

Aija47

3467

Reģ: 24.09.2012

Nav jaadod cilvekiem lietas, ja vinji pasi nespej tas atlauties. Ja grib kameru - lai sakraj un noperk. Klietu taapat. Nemaz nerunasim par masiinu u.c. daargaam lietaam. Nevienam neaizdodu savas mantas un neviens pat tas neprasa, jo zina manu viedokli.

28.03.2014 21:32 |