Par to eksakto zinātņu padošanos/nepadošanos...
Man pašai arī bija nepatika pret ķīmiju un fiziku (fiziku gan vairāk ienīdu), biju tīri humanitāro zinātņu cilvēks. Sākumā likās, ka nemūžam neiebraukšu tajā visā, nemūžam nesapratīšu, bet patiesībā nekā šausmīga tur nav. Pavisam vienkārši - pietiek vien sekot līdzi tam, kas notiek stundā, nesapņot, nelidināt papīra lidmašīnas bet gan darīt to kas ir jādara. Pat ja sākumā nepielec, vienalga, pilnīgi visu ierakstīt kladē, un tad izstudēt, meklēt kaut kādas likumsakarības, kaut ko saprotamu. Un tā tas lēnām aiziet. Un, protams, tās stundas nav vēlams bastot vai citādi kavēt, jo ja kaut kāds tēmas gabals iztrūkst, tad ir vēlāk ar to būs problēmas.
Katrā ziņā, vēlu veiksmi autorei turpmākajās ķīmijas stundu gaitās. ;)