Pēdējā filma...

Oi, raudu ļoti bieži. Pēdējo reizi nobira asara, skatoties Kapteini Filipsu, brīdī, kad viņam aizsēja acis un viņš sāka atvadīties no savas ģimenes.

Es arī pie Kapteiņa Filipsa mazliet apraudājos. Bet pašās beigās, kad viņš "salūza" mediķes klātbūtnē.

Laikam Mārlijs un es..tas tagad tā atmiņā pirmais kas nāk.

Aizvakar simtu pirmo reizi asaras birst skatoties ''My sister's keeper''

Changeling, pēc tam raudāju vismaz pusstundu

Kā par brīnumu, nekad neesmu raudājusi pie Hačiko...

Thanks for Sharing http://www.imdb.com/title/tt1932718/
Vairāk noteikti drāma, nevis romantiskā komēdija.

Hačiko...nākamajā dienā vēl staigāju ar nopampušu seju, raudāju ļoti.

Kā var pie Hačiko neraudāt? Tas suna piemineklis pat tur joprojam ir.. viņš tur gadiem gaidija saimnieku... filma jau vareja but labaka. Bet zinot realo stastu... un suņī ir mana vājība.Lai gan dŗiz kaķi adoptešu, bet vinai suņa raksturs:)

Man pēdējā bija "Dallas Buyers Club". Filma vispār ir tāda pasmaga, bet man ļoti patika. Tik tiešām man lika aizdomātiies par to, cik laimīgi var būt tie cilvēki, kuri ir dzīvi un veseli... un par to, cik ļoti mēs brīžiem nenovērtējam to, kas mums ir jau dots; ka neesam pateicīgi par labu veselību un cīnamies tikai par to, lai izpatiktu citiem. Un par to, cik tomēr trauslas spēj būt cilvēku dzīvības, kā vienā acu mirklī var pārvērsties skatījums uz dzīvi. Beigās es tiešām nenoturēju asaras... Tiešām iesaku ikvienam.

Pie hačiko visas filmas garumā ir jābimbā, tāpat arī pie pamesti sniegos un Mārlijs un es, dzīvnieki filmās man gandrīz vnm pavelk uz asarām..

Bet pēdējā man bija Ziemas pasakas.

Dzīvnieku filmās vienmēr bimbāju, tāpēc tagad man ir savs noteikums, ka filmas par un ar dzīvniekiem es neskatos. Tās mani pārāk traumē. Ūdens ziloņiem bija pēdējais piliens manas izturības kausiņā.

Libra kas tur ar tiem ziloņiem? Nosaukumu studijā!

"Ūdens ziloņiem" - tas arī ir nosaukums.

Libra dokumentālā ?

tāpat arī pie pamesti sniegos

Oj pareizi, bet tapat ka grāmatu Balto Ilkni i atcereties negribu.. parak... nu...

Nē, konkrētais stāsts nav dokumentāls. Bet tur attēlotās lietas notiek visā pasaulē. Tāpēc es esmu kategoriski pret cirku ar dzīvniekiem un visādām citādām izklaidēm, kurās tiek izmantoti dzīvnieki.

pareizi..ūdens ziloņiem..un pamesti sniegā(pat neskatījos tīšām, jau no paša sākuma zināju ka raudāšu, bet kā pametu acis uz Tv tā jau uz bimbu rāva)

Hačiko mīļotājām varētu patikt 'Белый Бим Черное ухо', ja nav redzēta.

Dzīvnieku filmās vienmēr bimbāju

tas pats, cenšos neskatīties tādas filmas, jo zinu, ka asara plūdīs kā no pārpilnības raga...

Esmu raudājusi pie Mārlijs un es, The Last song. vairāk neatceros.

Endless Love. ♥

water for elephants uuun i am legend,it īpaši uz bimbu parāva, kad viņš atvadījās no savas ģimenes..