Sveiki!
Esmu izmisumā. Ar puisi kopā esam jau ilgu laiku, dzīvojam kopā, praktiski nekādu problēmu nebija. Kopā pavadām visu brīvo laiku.Viņš mani lutināja un jutu arī ka mīlēja. Arī es centos darīt visu kas manos spēkos, lai viņu iepriecinātu, lai viņš justos mīlēts. Kā man likās, dzīvojām ka cimds ar roku. Taču pirms dažām dienām viņam uzrakstīja bijusī. Draugs visu to dienu staigāja tāds satraukts, es redzeju, ka kaut kas nav kārtībā, tikai pēc vairākiem jautājumiem, visu izstāstīja. Man protams tas nepatika. Driz vien viņš man pateica ka viņam jāsatiekas ar to meiteni, lai visu noskaidrotu. Par spīti visam aizbrauca, teikdams ka grib visu pēc iespējas ātrāk nokārtot, lai mani nesāpinātu. Satikās. Man pateica ka vēl joprojām ir jūtas pret bijušo un ja nebūtu manis, tad varbūt būtu kopā ar viņu. Bija sāpīgi to dzirdēt. Es jautāju vai turpināsim mūsu attiecības, atbilde bija: "Es saprotu mūsu attiecību vērtību. Un esmu kopā ar Tevi. " Tas viss tika pateikts dusmās. Tagad visu laiku viņš sarakstās ar šo meiteni un apgalvo ka tā ir tikai draudzene. Kad jautāju vai viņam patiktu ja es tā rīkotos atbilde ir es nezinu.
Es ar to sadzīvot nevaru, ka paralēli man ir vēl kāda. Kad pateicu ka nu ir jāizvēlas vai es vai viņa. Viņš uz mani dīvaini paskatījās un teica: "Tu neesi normala".
Es viņu ļoti mīlu, bet šī visa situācija ir ļoti sāpīga. Vai tiešām es neesmu normāla, ka liku izvēlēties? Vai tiešām man tas viss ir jāpacieš? Tagad pat telefons netiek izlaists no rokām un visas īsziņas tiek rūpīgi izdzēstas. Skumji, bet no viņa es nekad to nebūtu gaidījusi.