Sveikas.
Uzklausīšu visa veida kritiku, jo gan jau tas būs vienīgais, ko dzirdēšu!!!
Lieta tāda- esam ar draugu kopā pusotru gadu, nu jau aptuveni 3 mēnešus nezinu ko iesākt, jo liekas, ka savu draugu vairs nemīlu..esmu to viņam teikusi, bet viņš to uztver kā bezmazvai joku, jo parasti, kad strīdamies, es aizsviļos un saku, ka viņu vairs nemīlu un nevēlos būt ar viņu kopā- lūk šo viņš uztver kā joku, jo domā, ka tā saku tikai tāpēc, ka esmu par kaut ko dusmīga utt...
Viņš pārvācās strādāt un dzīvot uz ārzemēm, bet man dēļ parādiem augstskolā vel Latvijā ir jāpaliek aptuveni trīs mēneši.
Tad nu lūk dažas dienas atpakaļ biju ballītē, kas ritēja divas dienas, ar pamatīgu iedzeršanu.
Sanāca tā, ka pirmajā dienā pārgulēju ar vienu čali un otrajā dienā man bija 3some- ar to pašu džeku un viņa draugu. Jūtos ļoti slikti, jo nevienu nekad iepriekš neesmu krāpusi, pat nebiju iepriekš iekš draugiem.lv atbildējusi nepazīstamam puisim uz vēstuli...
Sāklumā domāju, nu labi- paskūpstīsimies, bet neko vairāk, bet sanāca kā sanāca. Man pat kauns šo visu rakstīt tagad, sirdsapziņa ļoti grauž...
Labāk pateikt draugam un izbeigt, patiesībā, beidzot mūsu attiecības vai vienkārši turpināt dzīvot??? Patiesībā ir bijušas neskaitāmas reizes, kad esam šķīrušies (labi, uz pāris dienām) un tad atkal kopā, dēļ kaut kāda strīda...vairākas reizes esmu teikusi lai patiešām atšujas, bet viņš saka, ka mēs esam viens otram radīti un būsim vienmēr kopā...
Zinu, pasakot šo, varu garantēt, ka palikšu viena, bet no otras puses- man šis cilvēks aizvien vel rūp, bet man liekas, ka tas ir vairāk pieradums, nevis mīlestība, jo, ja mēs izšķirtos, es pat nezinu ko es darītu, jo visa nākotne, vismaz tuvākie gadi, bija jau saplānota.
Gaidu jūsu nosodījumus!!!
:D :D :D
28
