Nezinu, kā tur īsti tai tālmācībā ir, bet stāstīšu kā man gāja ar vidusskolas vielu 1 gada laikā.
Mācījos profenē, kur programma bija 3 gadi un profesija rokā. par vidējo izglītību pēc tam jādomā pašam, bet skolā pieejams vispārējās vidējās izglītības izlīdzinošais kurss (it kā skaitās, ka profesionālajā programmā mums kaut kādu knipucīti iedod no vidusskolas vielas).
Nu neko, protams, man tas bija ļoti svarīgi un es no profesijas uzreiz iekšā izlīdzinošajā!
Tas bija mans mežonīgākais gads mūžā! :D Jo bija jāpaspēj gan piestrādāt, gan mācīties, gan arī tusēties. Mācības bija no 8.00 līdz 17.00 (un tas ir ātrākais laiks, kurā tikām mājās). Pēc tam kaudze ar mājas darbiem un grāmatām, kas pašam patstāvigi jāizlasa un jāizstudē un jāizkonspektē uz nākamo dienu. Un vēl bija arī tie padsmit gadi, kad gribējās vakaros ar puišiem apkārt pablandīties.
Miegs protams, bija ļoti maz! Jo man bija svarīgi vidējo nokārtot ne zemāk par 7 un eksāmenos ne vājāk par C. (Uz neko diži augstāku necerēju, jo nu.. paši saprotat, neiespējami, mēs pat neizņēmām pilnīgi visu vidusskolas vielu, kas pienācās, zinu konkrēti par matemātiku, kas bija nepieciešama universitātē, bet man bija pirmā dzirdēšana :D)
Izdzīvoju, savus mērķus sasniedzu, vienā eksāmenā dabuju pat B. Un vidējā atzīme beigās bija 7.8.
Smagi, grūti. Daudzreiz gribējās nolaist rokas un padoties. Bet izturēju.