Čau, čau.
Šodien piecēlos ap 11, kā par brīnumu, jo pēdējās dienas atkal nevaru laicīgi aiziet gulēt, beidzot sakārtoju koju istabiņu pēc piektdienas, tagad atpūšos.
Vēl joprojām nevaru izmest no galvas vienu puisi. :D Piektdien, ieejot bārā, uzreiz viņu ievēroju, tāds garš, simpātisks. Staigāja turpu šurpu pa bāru, likās, ka ar vienu acs kaktiņu uz manis paskatās. Un tad vienā brīdī, kad sēdēju ar savējiem pie galda, viņš, stāvēdams gabaliņu tālāk, norādīja uz manis un pamāja man. Sasmaidījāmies. Parādīja žestu, lai nāku pie viņa, bet es, protams, samulsu un reflektīvi noraidīju piedāvājumu, ko vēlāk nožēloju, jo viņš pazuda. :D Vismaz paldies viņam, ka lika pārstāt domāt par bijušo un to, cik slikti bez viņa kaut kur iet, kā atradīšu citu utt. :) Gribas pagriezt laiku atpakaļ. :D