Uzskatu, ka laime kā tāda ir ļoti realtīvs jēdziens!
No vienas puses - kā cilvēks var būt nelaimīgs, ja ir vesels, paēdis, ar jumtu virs galvas, tiek mīlēts, un ir sevi realizējis vai atrodas sevis realizēšanas procesā? Nu jābūt taču laimīgam, jo laimei jau daudz nevajag... Bet tomēr, cilvēks ir dīvaina būtne, kas daudz sapņo un ikdienā ir atkarīga arī no garastāvokļa un kaut kādām īslaicīgām lietām, kas to laimi var aizēnot. Un tad nabaga cilvēciņš gruzās un domā, ka nav laimīgs, jo redz, viss nenotiek tā kā iedomu pasaulē ir izsapņojis...
Mans uzskats, cilvēki patiesībā ir daudz laimīgāki, nekā paši saprot un domā! :)