Pašai ir ļoti sabojāta uztvera par to, kas ir skaists. Esmu 36/38 ar normālu augumu, bet, katru sīkāko detaļu pamanīšu (kas ir daudz par daudz manās acīs).
Attiecībā uz citiem cilvēkiem, jau šeit ievietotās fotogrāfijās varu pievienoties, ka tādus uzskatītu par apaļīgiem/ resniem. Tomēr, pēdējā laikā, ne augumu ievēroju, ja cilvēks ir apaļš. Ir meitenes, kuras ir apaļīgas, bet, ja vizuāli kopta un smaidīga, tad i neienāk prātā doma par to, ka meitene apaļa/ resna, vai vēl sazin kāda.
Pamanīju, ka sāku kritiski raudzīties un novērtēt apaļu cilvēku figūru, kad manu, ko iesaka seja - ja tā ir aizpampusi, izskatās nogurusi, vaigi kā baloni.. gribot/ negribot arī ķermenis šķiet nepievilcīgs momentāli. Kā saka, to ''smagumu'', ko nēsā sejā, atspoguļojas pamatīgi visā vizuālajā tēlā. Reāli, kā sacīju, ir, nu uj, uj, ku apaļas meitenes, bet sakoptas un staigā stalti, līdz ar ko, iespējams, vēlētos būt tievākas, taču spēj radīt efektu, ka ir apmierinātas ar pašreizējo augumu.
Tā kā, būtībā, personīgi uz mani, to robežu rada, kā apaļa/ resna cilvēka iekšiene atspoguļojas uz āru.
Un, es runāju par ar mēru apaļiem un resniem, ne pilnīgiem MC'Donald variantiem (kuri nepārspīlējot ''rij'' visu, kas pa rokai. Uz tiem skumji skatīties.. Tos esmu prātā gandrīz vai ''diskriminējusi'', jo nespēju pieņemt kā cilvēks var tā attiekties pret ķermeni. (jau atkal, izņemot cilvēkus ar slimībām, kā rezultātā apaļi un tml.)
171
