Es laikam nespētu spēlēt un tēlot, un izlikties, ka neko nezinu, bet kko censties darīt, nezinot, vai tam ir jēga.
Man būtu vienalga, vai viņš uzsprāgtu vai nē, ka esmu ņēmusi telefonu. Pateiktu, ka ne jau telefonu aiztiek katru dienu un, kā redzi, ne bez iemesla. Tas, ka viņš tev bļautu, ka esi ložņājusi pa telefonu, liecina tikai par to, ka viņš visu vainu grib novelt uz tevi. Es neesmu no sievietēm, kas ir paranoiska un katru dienu pārbauda telefonu vai sociālos tīklos, bet, ja man rastos ļoti, ļoti lielas aizdomas, paskatītos telefonā. Lai gan draugs tāpat visas sms dzēš ārā. Atstāj vien tādas svarīgākās, kādus skaistus apsveikumus svētkos.
Labi ir tas, ka vēl nekas nav noticis, lai gan tu nezini, vai viņš kādreiz ko nav darījis ar citām sievietēm. Es neklusētu droši vien. Bet pa nakti droši vien apdomātu, kā runāt un ko teikt, jo aizmigt jau nespētu.