Sāpīgais Turpinājums

Kā es Tevi saprotu... Man ir vēl trakāk :) Mans bijušais ir ne tikai mans koleģis, bet arī priekšnieks. Un katru dienu visu dienu pavadām kopā!

Savā ziņā piekrītu Kristenai. Varbūt pateica to riebīgi, bet nu neko jau labāku par "turies, viss ar laiku mainīsies" forumā nesaņemt šajā gadījumā.
Saprotu arī autori šajā gadījumā

Mēs savas attiecības, nenobeidzām. Viņš vienkārši mani sāka ignorēt.

Man jau liekas, ka tas vīrietis ir riktīgs cūka, ja tā izdara. Es tā aŗī pajautātu, kas par lietu bija, lai mierīga sirds un par to nav jāfantazē pēc tam.

Viss, kas nenogalina, padara stiprāku :)

bet nu neko jau labāku par "turies, viss ar laiku mainīsies" forumā nesaņemt šajā gadījumā.

bet dažreiz tieši to arī vajag - mierinājuma vārdus un tikai, nevis problēmas atrisināšanu...

un tad mēs brīnāmies, kāpēc cilvēki mums apkārt tik noslēgti un ar laiku kļūst ciniski.

Kristenai es daļēji piekrītu meitenes. Padomājat taču pašas. Nu nebija lemts tātad. Protams sāp. Bet uz pasaules mīt lielākas sāpes. Tuvinieka zaudēšanas. Šajā situācijā vēl visu var labot , bet kad kāds nomirst to vairs neizlabosi nekad. Pēc Tava apraksta es saprotu ka šķiršanos vēlējās viņš. Protams ja zudušas viņam jūtas pret Tevi , tad tur vairs nekā tā lemts un ar to jāsamierinās. Bet padomā ja Tu gribi pie viņa tad ej un pasaki viņam to , nevari taču visu dzīvi gaidīt kad viņš darīs to pirmais. Protams nevajag zemoties , nekrīti ceļos un tādā garā. Taču vismaz pamēģini , izstāsti viņam ko Tu jūti. Ja viņš pret Tevi vēl kaut ko jūt viņš sapratīs un atkal būsiet laimīgi. Protams citas brēks nedari to , pats aizgāja , pats vainīgs. Bet šī viena piedošana var izmainīt visu tavu dzīvi. Padomā par to :) Bet ja viņam vienalga , tad ko lai saku , aizej labi iepērcies , pavadi laiku ar draudzenēm un pats galvenais IEMĪLIES VĒLREIZ !!! Tās būs pašas labākās zāles , saprotu ka tagad nevienu negribi laist klāt , bet vismaz pamēģini. :)

Bet uz pasaules mīt lielākas sāpes.

Kā tas var palīdzēt brīdī kad cilvēks cieš savas mazākās sāpes? Turklāt sāpju jūtīguma pakāpes ir ļoti dažādas. Kādam nesāp kad iegriež rokā, citam sāp vienkārši nokrist. Tie kas saka, ka uz pasaules mīt lielākas sāpes paši acīmredzot ir samērā nejūtīgi.

Bet uz pasaules mīt lielākas sāpes.

Mazliet egoistiski un skarbi, bet pa lielam, kāds mums sakars ar citu (svešu) cilvēku sāpēm? Katrs dzīvo savu dzīvi, izcieš savas sāpes un pārdzīvojumus. Noteikti pienāks laiks, kad arī mums būs jāpārdzīvo tuvinieku nāve, u.t.t., kas skaitās lielākas sāpes. Nesaku, ka jābūt neiejūtām un neizpalīdzīgām, kad citiem ir vēl lielākas problēmas nekā mums (autorei) šobrīd, bet jāredz taču tā robeža... Un nav jākaunās par to, ka Tu pārdzīvo par savām it kā nelielajām problēmām.

Milla piekrītu Taviem vārdiem!
Es saprotu ir lielākas sāpes šajā pasaulē, bet man šīs liekas sāpīgas ciešanas. Kad katru dienu jāredz no otra cilvēka vēsums. Kaut pirms mēneša dūdojam, tā ,ka nekas meliecināja par beigām . Vel sāpīgi ir tas , ka ar viņu sāku veidot attiecības , manai darba kolēģei bija simpātijas. Bet viņiem nekas neveidojās . Starp mums notika strāvojums. Un mēs tam ļàvamies . Darba kolēģe pārtrauca ar mums abiem kontaktēties pec tà. Kad iestājas šī šķiršanas , vina pastiprināti tagad grozās vinam apkārt , komunicē un izrāda visvisadus žestus , tā kā būtu viña sieviete . Pat sociālos tīklos . Viņš , viņai piespēlē laimīgo. Tas teātrisan arī vēl jābauda uz visām sāpēm.

Nu ko lai saka - gan pāries!

Šajās dienās izlasīju tādu izteicienu: nekas nespēj sievieti sadusmot vairāk par ignorēšanu no tā cilvēka puses, uz kuru bija vērsta viņas ignorēšana.
Autores situācijā ieteiktu rīkoties tā pat - ignorē un izliecies, ka tev viss ir forši. Uzvedies tā, itkā šis vīrietis tev neko nav nozīmējis ne tad kad bijāt kopā, ne tagad, kad neesat. Ja būsi laba aktrise, tad ieraudzīsi kā vīrietis sapsihosies par tavu uzvedību un kļūs īgns. Un tad vari priecāties! Tajā brīdi tev pārstās sāpēt!
Tas no personīgās pieredzes - izšķīros ar puisi, bet bijām spiesti bieži uzturēties vienā kompānijā. Kamēr redzēju, ka viņš cieš, skatās ar tādām kucēna acīm, jutos atklāti sakot glaimota, man patika, ka tieku tā vai tā mīlēta slepenībā, lai gan bija, protams, žēl tā puiša. Un tad pienācā diena, kad es ieraudzīju viņa vienaldzību pret sevi. Kaut arī es biju mūsu šķiršanās iniciatore, viņa vienaldzība un ignors mani riktīgi izsita no sliedēm un es aizsvilos ne pa jokam par katru sīkumu! Dīvaina reakcija, bet tā nu tas bija... :D Nezinu vai to var tā notēlot, ja tomēr ir šīs jūtas, bet, ja autorei izdosies, tad tas noteikti cels viņas pašapziņu!

ja man tas cilvēks sēdētu visu dienu acu priekšā, tad gan laikam es to neizturētu. tad es meklētu izaugsmi laikam citā vietā. un, ja es tavā vietā ietu prom, tad ne jau VIŅA

dēļ, bet gan sevis dēļ, lai man nav tik traki jācieš. Tiesa gan, ja es zinātu, ka es drīz varētu pakāpties augstāk, tad nekur prom neskrietu.
Un, ja viņš ir vnk sācis tevi ignorēt neko nepaskaidrojot, tad vnk viņš ir cūka. Acīmredzot, tu viņam vnk apniki un nekādu silto jūtu viņam pret tevi nebija. Ar to iemācies sadzīvot un tikpat vēsām acīm skaties viņam pretī.

Piekrītu Neons, lai tu neizrādi nekādas siltas jūtas pret bijušo. Esi auksta, bet ne pārāk, lai tas nav uzspēlēti.